Jau ilgāku laiku kino tiek izmantots pedagoģiskos nolūkos ģeogrāfijas, antropoloģijas, reģionu studijās, bet tikai nesen filmas ir kļuvušas par pētāmo objektu. Agrāk Filmās saskatīja ikdienišķumu. Interese par filmām pieauga, kultūras ģeogrāfijai pētot popkultūru, tādejādi kino tika piešķirta loma sabiedrības izpratnes veidošanā par telpu un vietu.
Kino ģeogrāfijas pētījumi(termins kino ietver arī filmu veidošanu peļņas nolūkos) meklē, kā telpa un vieta tiek reprezentēta noteiktās filmās, filmu grupās. Filmās svarīgu lomu ieņem vide, kādā tiek attēlota filmas darbība. Ja vidi nesaista ar darbību, tiek radīta neticība filmas vēstītajai idejai.
Ģeogrāfijas filmu studijās filmas aplūko divējādi - gan kā rakstisks materiāls, ko autors ir sarakstījos, gan kā kulturāls produkts – prece, kas saistīts ar politiskajām, ekonomiskajām, gan industriālajām sistēmām. Filmām analizē saturu, formu, stilu un estētismu. Tiek ņemts vērā arī laiks, par kuru ir vēstīts filmā, kad filma ir radīta un kurā vietā izrādīta. Aizvien vairāk pieaug interese par materiālajiem apstākļiem kādos ir radīta un patērēta filma. Kino ne tikai atveido esošo ainavu, bet piedalās tās pārveidošanā. J.Baudrillards savā grāmatā „Amerika”, raksta, ka Amerikā kino ir viss, kas tev apkārt, visa pilsēta nemitīgi ir filmu, scenāriju sastāvdaļa.…