Nacionāla valsts un "globāla republika"

Mūsdienās ļoti bieži tiek runāts par globalizāciju un tās procesiem. Kas tad īsti tā ir un kā tas ietekmē valstu pašnoteikšanos un nacionālu valstu pastāvēšanu? Kas ir nācija, nacionālisms un nacionāla valsts? Izmantojot Andrew Heywood “Politics (2nd ed.)”, Mauro Guillen “Is Globalisation Civilizing, Destructive or Feeble?”, Anthony D. Smith “National Identity”, N.Miscevic “Nationalism”, John Breuilly “Nationalism and the State” un M. Kaldor “Nations and Nationalism 10 (1/2)” centos noskaidrot vai nacionāla valsts ir apvienojama ar globalizāciju, tādējādi veidojot “globālu republiku”.
Darba procesā kā mērķi izvirzīju šādu hipotēzi ko apstiprināt: Mūsdienās nacionālas valstis var atrasties globalizācijas procesā un tās var dēvēt par “globālām republikām”.
Veroties no politiskā viedokļa nācija ir cilvēku kopa, kas atzīst sevi kā dabīgu politisku kopienu, taču klasiski tas izpaužas kā vēlme izveidot un saglabāt valsts statusu, valstiskumu vai pilsonisko apziņu.1
Nācijas parasti veidojas kā kulturālas piederības grupas, kuras parasti vieno kopīga valoda, reliģiskie uzskati, kopīgi vēsturiskie notikumi utt., taču tās krasi atšķirās no etniskām grupām, kurām trūkst nācijai raksturīgās tieksmes pēc kolektīvas politikas.2
Žans Žaks Russo, saukts arī par modernā nacionālisma ‘tēvu’, to traktējis kā cilvēku grupu, kurus no citiem atšķir kopīgs ģeogrāfisks stāvoklis jeb pavalstniecība, kopīgās kultūras, etniskās un citas tradīcijas.…