Ievads
Visā pasaulē arvien palielinās neizprotamu, nemotivētu noziedzīgu nodarījumu skaits, kuri izdarīti, vienkārši izlādējot niknumu, kā arī rasistiski, nacionāli un etniski noziedzīgi nodarījumi, kuru iemesli ir neiecietība un nevēlēšanās pieņemt citus sabiedrības locekļus. Jauniešu vardarbība pret vienaudžiem un līdzcilvēkiem liek sabiedrībai šausmās sarauties un meklēt šādas uzvedības iemeslus.
Arī Latvija šajā jomā diemžēl nav izņēmuma valsts, jo, dzīvojot informāciju tehnoloģiju laikmetā, kur masu mediji, virtuālā vide, citi plašsaziņu līdzekļi vai vienkārši cilvēka apziņā izveidojušies stereotipi, ir vide, kur bieži vien dzimst naida runas ideoloģija un nacionālā un etniskā naida kurināšana kā vienīgais līdzeklis cīņā pret tīru sociālo vidi un stingru sabiedrības atlasi.
Autore izvēlējās rakstīt par tēmu „Nacionālā un etniskā naida kurināšana Krimināllikuma 78. pantā,” jo mūsdienu sabiedrībā naida noziegumi ar katru gadu palielinās, taču efektīva un viendabīga risinājumā, kā ar to cīnīties un kādu sodu vainīgajām personām piemērot nav. Naida runas izplatītāji kļūst arvien nekaunīgāki, jo sāk apzināties savas tiesības uz vārda brīvību, taču robežu, kad šo tiesību pārkāpums draud ar kriminālatbildību, vainīgās personas nejūt.
Studiju darba mērķis ir izpētīt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 78. pantā ietverto noziedzīgo nodarījumu nacionālā un etniskā naida kurināšanas jēdzienu būtību, to vērturisko attīstību no krimināltiesību viedokļa, veikt noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, un dot ieskatu kvalifikācijas problemātikā un nozieguma specifikā.
Studiju darba uzdevumi ir:
• Apzināt un izpētīt tiesību avotus un literatūru par tēmu „Nacionālā un etniskā naida kurināšana KL 78. pantā”;
• Analizēt noziedzīga nodarījuma sastāvu KL 78. pantā ietvertajos noziegumos par nacionālā un etniskā naida kurināšanu, izpētot objektīvās un subjektīvās pazīmes;
• Izpētīt KL 78. pantā ietverto naida noziegumu konstatēšanas problemātiku un vainīgo sodīšanas politiku;
• Sniegt ieskatu par attiecīgo naida noziegumu specifisko raksturu, ņemot vērā stingro starptautisko tiesību aizsardzības raksturu attiecībā uz vārda brīvību.
Studiju darba laikā tika izmantotas šādas tiesību pētnieciskās metodes: vēsturiskā metode, ar kuru tika sniegta informācija par padomju laikā un mūsdienās spēkā esošajā KL 78. panta redakcijā par naida noziegumu attīstību un pilnveidošanos. Ar gramatisko tiesību metodi tika iztulkots Krimināllikuma 78. panta vārdu jēdzieniskais saturs un tā būtība. Salīdzinošās metode tika izmantota, lai pierādītu, ka KL 78. pants vēl ir pilnveidojams un papildināms, jo, pamatojoties uz tiesu nolēmumiem, veidojas visai atšķirīga un neviendabīga tiesu prakse, turklāt, likuma piemērotājiem KL 78. panta dispozīcijā ietvertās atsevišķas pazīmes ir visai nepilnīgi pozitivizētas.
Studiju darba rakstīšanas laikā autore ņēma vērā daudzu sabiedrībā pozitīvi atzītu krimināltiesību ekspertu viedokļus, kā Valentijas Liholajas lielo krimināltiesību teorijas ieguldījumu, Andreja Judina atsevišķus argumentētus atzinumus par nacionālā un etniskā naida kurināšanas problemātiku, Artūra Kuča analītisko pētījumu vārda brīvības robežu noteikšanu, u.c. Latvijā atzītu krimināltiesību jomā pētnieku argumentus un viedokļus.
1. Naida noziegumu jēdziens un vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā.
Pēdējā laikā Latvijā un arī citviet pasaulē ir novērojamas dažādas neiecietības izpausmes pret personām, kas izpaužas diskriminējošā nicinājumā par viņu rasi, ādas krāsu, etnisko izcelsmi, seksuālo orientāciju, reliģisko piederību u. c. Šādus noziegumus izdarīt mudina aizspriedumi vai naids pret indivīdiem, kas izpaužas rasistiski, antisemītiski, kā arī homofobiski motivētos noziegumos, par ko Latvijas un pasaules likumos ir paredzēta stingra kriminālatbildība.
…
