Nacionālā pretošanās kustība Latvijā pēc Otrā pasaules kara padomju un nacionālās skolas historiogrāfijā

Nacionalā pretošanās Latvijā pēc Otrā pasaules kara dažādos laika posmos atkarībā no valdošās ideoloģijas attēlota dažādi, pat diametrāli pretēji. Par darba pamatu izvēlējos padomju un nacionālās skolas historiogrāfijas atainojumu, nepievēršot uzmanību Rietumu jeb liberālajai skolai, pieņemot, ka liberālās skolas pārstāvjiem Padomju Latvijas notikumos pēc Otrā pasaules kara varētu būt bijis ierobežotāks ieskats, sliktāka avotu bāze.
Lai gan pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika revidētas gandrīz visas Latvijas padomju historiogrāfijas atziņas, šīs historiogrāfiskās atziņas sabalansēta pētīšana joprojām ir lietderīga. Nav iespējama padomju historiogrāfijas atziņu tieša aizgūšana, taču to pārbaudīšana, pārvērtēšana un jauna interpretācija var darīt Latvijas pagātnes ainu vispusīgāku. Latvijas padomju historiogrāfijas izpēte ļauj atklāt dažas svarīgas tendences un likumsakarības Latvijas vēstures zinatnes attīstībā, jo mūsdienu historiogrāfijas tapšana bija saistīta ar atbrīvošanos no padomju historiogrāfijas metodoloģijas un interpretācijām.1
Darba mērķis ir sniegt ieskatu galvenajās padomju un nacionalās skolas historiogrāfijas interpretācijās jautājumā par nacionālajām pretošanās kustībām Latvijā pēc Otrā pasaules kara.
Darbā izvirzīju trīs galvenos uzdevumus, kuriem atbilstoši veidota darba struktūra:
1.sniegts ieskats nacionālo pretošanās kustību izveidē, darbībā Latvijā pēc Otrā pasaules kara,
2.izklāstītas padomju skolas historiogrāfijas tendences, metodoloģija un interpretācijas jautājumā par nacionālajām pretošanās kustībām Latvijā,
3.sniegta īsa nacionalās skolas historiogrāfija par nacionālajām pretošanās kustībām Latvijā minētajā laika periodā.…