Nacionālā kustība – jaunlatvieši

Laikmets pirms nacionālās kustības izveides

18.gs. beigas un 19.gs. latviešiem izvērtās par cīņu, kas bija jāveic savu tiesību aizstāvēšanai. No pilnīgas pakļautības, dzimtcilvēka statusa, līdz 19.gs. beigām, kad bija izveidojies cilvēks ar noteiktu mērķi un iespējām.
Zemnieku stāvoklis sākotnēji bija nožēlojams. Viņi pilnīgi bija pakļauti savam muižkungam, turklāt jaunā valdība visiem spēkiem centās pierādīt, ka zemnieks ir kungu īpašums. Literatūrā pat sastopami salīdzinājumi, kuros atzīts, ka cilvēki Vidzemē ir lētāki kā tumšādainie cilvēki kolonijās. Turklāt Vidzemē ieplūda tāda lieta kā degvīns, ko līdz tam latvieši praktiski nelietoja. Savukārt šajā periodā tas drīz vien kļuva par pārdotāko preci. Beigās izveidojās situācija, ka zemnieks pats gatavoja degvīnu kā klaušas ziemā un pēc tam pats to atkal krogos pirka, līdz ar to muižnieku ienākumi no graudiem bija stipri maksimilizēti.
Zemnieki grūtajos laikos atbalstu meklēja baznīcā, taču luterāņu mācītāji nebija spējīgi šo atbalstu sniegt. Liela daļa luterāņu garīdznieku bija ieceļojuši no Vācijas, līdz ar to viņi zemniekiem atbalstu nevarēja sniegt tāda elementāra iemesla dēļ kā valodas nezināšana. Pie tam arī mācītāji bija iepazinuši tādu netikumu kā degvīns.

…