PAR NABADZĪBAS RISKU LATVIJĀ
Neskatoties uz Latvijas valdības sniegto informāciju par tautsaimniecības strauju atveseļošanos, ekonomikas rādītāju uzlabošanos, to, ka Latvijai jau trešo ceturksni pēc kārtas ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, sociālā realitāte un statistikas dati liecina, ka ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat 76,4 līdz 77,7% mājsaimniecību.
Dati liecina, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, gluži pretēji – turpina pieaugt. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40% Latvijas iedzīvotāju, tostarp 43% bērnu un 33% pensionāru.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja (turpmāk tekstā - Eurostat) datiem Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā arī – ES) vidēji dalībvalstu valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 29,4% no IKP, Latvijas valdība šim mērķim novirza tikai 17,8%, kas ir otrais zemākais rādītājs dalībvalstu vidū. (1)
Izpētīju 2010.gada nabadzības riska slieksni Latvijā. Un pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSB) mājsaimniecības, kurā ietilpst 2 bērni (jaunāki par 14 gadiem) un 2 pieaugušie gadā kā iztikas minimumu patērēja 3745 LVL, kas nozīmē to, ja abi pieaugušie ir strādājošie, tad ienākumi mēnesī bijuši aptuveni 156 LVL. Turpretī vienas personas mājsaimniecība 1783 LVL gadā, kas nozīmē to, ka mēnesī ienākumi bijuši aptuveni 148 LVL.
…