Pārspriedums „Nabadzība kā sociāla problēma”.
90.gadu sākumā Latvija no komandekonomikas pārgāja uz brīvā tirgus sistēmu. Valstī sākās pārmaiņas struktūrā. Visus bija pārņēmusi eiforija, tieksme pēc brīvības un bagātas, skaistas dzīves.
Taču jau pirmajos mēnešos sabiedrību gaidīja vilšanās, jo tā nespēja tikt līdzi ātrajiem valsts attīstības tempiem, kā rezultātā sabiedrība noslāņojās un liela daļa Latvijas iedzīvotāju saskārās ar nabadzības problēmu. Sākotnēji vairāk vai mazāk daudzi to uzskatīja par personīgu problēmu, kur vainīgs ir katrs pats. Taču arvien pieaugošais bezdarbs, straujā inflācija un zemā pirktspēja drīz vien pārliecināja arī skeptiķus domāt savādāk.
Padomju laikā nabadzība nebija īpaši izplatīta parādība. Neraugoties uz to, ka lielā mērā nabadzība radusies sabiedrības plašo saimniecisko pārkārtojumu rezultātā, daudzi ir saglabājuši padomju laika attieksmi un sajūtu, jo zināms, ka padomju laikā par nabadzīgu tika uzskatīts reāli izolēts indivīds, kurš galvenokārt pats pie tā bija vainojams jeb tā galvenokārt bija individuāla problēma.
Arī nabadzība Latvijā kļuvusi par sociālu problēmu. Apstākļi kļūst par sociālu problēmu , ja nozīmīgs cilvēku skaits vai kāds skaits nozīmīgu cilvēku piekrīt, ka apstākļi pārkāpj pieņemto vērtību un ka nepieciešama kolektīva darbība, lai tos novērstu vai ierobežotu.
Savukārt nabadzība ir situācija, kādā nokļūst indivīds vai noteiktas sabiedrības daļas personas, kad materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ tām ir ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo uzturu (pārtika, mājoklis, apģērbs un atsevišķos gadījumos arī aprūpēšana) un piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā. Atkarībā no mājsaimniecības ienākuma līmeņa, nabadzībā dzīvojošās personas var tikt klasificētas kā trūcīgas un mazturīgas.
Arī mūsdienās nabadzība kļuvusi par sociālu problēmu, ja ģimene nespēj apmierināt bērna vajadzības, tad bērni ir pret nabadzību visneaizsargātākā grupa, turklāt, jo bērni ir jaunāki, jo lielāka varbūtība, ka viņi dzīvo ienākumu līmenī, kas zemāks par nabadzības slieksni. …