Nabadzība kā sociāla problēma Latvijā

Kas ir nabadzība?

Nabadzība ir situācija, kādā nokļūst indivīds vai noteikta sabiedrības daļa personas, kad materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ tām ir ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo uzturu (pārtika, mājoklis, apģērbs, atsevišķos gadījumos arī aprūpēšana) un piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā. Atkarībā no mājsaimniecības ienākumu līmeņa, nabadzībā dzīvojošās personas var tikt klasificētas kā trūcīgas un mazturīgas.
Par trūcīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi ir zemāki nekā valdības noteiktais līmenis.
Par mazturīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi iepriekšējā gadā (Ls/mēnesī) ir zemāki nekā:
1. variants: 75% no personas rīcībā esošiem vidējiem ienākumiem (pēc Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumu datiem);
2. variants: 50% no normatīvā patēriņa groza vērtības latos. [Nabadzības novēršanas stratēģija, 2.-3.lpp]
Garantētie minimālie ienākumi (GMI)- Ministru kabineta noteikts visā valstī vienots ienākumu apmērs (Ls/mēnesī) vienai personai mājsaimniecībā. GMI veido mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī naudas un/vai mantiskie pabalsti, rēķināti uz vienu mājsaimniecības locekli.

1.1. Nabadzīgs cilvēks

…