M.Zālītes lugas "Tiesa" un L.Stumbres lugas "Slepkava un slepkava" atšķirīgā un kopīgā analīze

Divas dramaturģes- Māra Zālīte un Lelde Stumbre un divas lugas- viena ar nosaukumu „Tiesa”, otra- „Slepkava un slepkava”. Šie nosaukumi, šķiet, pauž vienu domu, tie izklausās kā viens otra turpinājums: „Tu esi slepkava, un tevi jātiesā” un otrādi: „Tu, tiesnesi, arī esi slepkava un tiksi par to tiesāts.” Bet cik gan vainīgs ir slepkava? Vai tik vainīgs, lai tiktu sodīts ar nāvi?
Jautājums par to, kurš ir vainīgais, vienmēr ir bijis, ir un arī būs svarīgs katram no mums neatkarīgi no vecuma vai sociālā stāvokļa. Mēs visi esam tikai cilvēki ar savām vājībām un aizspriedumiem. Un bieži vien, pat neiedziļinoties problēmā un dotā momenta apstākļos, mēs jau esam paspējuši kādu apvainot. Bet vai mēs darām pareizi, priekšlaicīgi kādu notiesājot?
No sev uzdotajiem jautājumiem radās arī mana pētījuma mērķis: censties atbildēt uz tiem un arī noskaidrot, cik daudz kopīga un arī atšķirīga ir Māras Zālītes un Leldes Stumbres lugās ar šķietami tik līdzīgiem nosaukumiem, kā arī izprast un izanalizēt, kā šīs problēmas, kas saistītas ar slepkavību un tiesu, izprot abas dramaturģes, un to, kā tās tikušas atveidotas un atrisinātas un ar kādu tēlu palīdzību tas tika izdarīts?…