Referāts
Humanitārās zinātnes
Pedagoģija
Mūžizglītība kā patstāvīgas radošas darbības īstenošanas ...-
Mūžizglītība kā patstāvīgas radošas darbības īstenošanas mehānisms
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Izglītība, kas motivē mūžizglītībai | 3 |
2. | Mācīšanās kā patstāvīgas radošas darbības īstenošanas mehānisms | 8 |
2.1. | Literatūras avotu teorētiskās atziņas | 8 |
2.2. | Praksē balstīta pieredze | 10 |
Secinājumi | 12 | |
Izmantotā literatūra | 13 |
Ievads
Cilvēks atšķirībā no citām dzīvām būtnēm ir apveltīts ar intelektu. Intelektam ir spējas un tieksme nemitīgi attīstīties, iegūstot jaunu informāciju, to apstrādājot, sistematizējot, reāli pielietojot praktiskajā darbībā un no iegūtās pieredzes izdarot secinājumus. Šī apstrādātā informācija ir zināšanas, uz kuru pamata balstoties cilvēkam ir iespēja saprast un apgūt jau jauna, augstāka līmeņa informāciju. Jebkura attīstība, arī intelekta, noris pa spirāli, apgūstot aizvien jaunus un jaunus līmeņus. Mākas, prasmes, zināšanas, vēlāk izglītība jau no cilvēces pirmsākumiem ir uzskatītas par vērtību, jo ar to palīdzību varēja vieglāk paveikt darbu, iegūt labāku produkta kvalitāti, radīt ērtības. Pirmās skolu sistēmas pasaulē sāka veidoties 7.-6.gs.p.m.ē., Latvijā pirmās skolas radās Rīgā 13.gs.sākumā vācu feodāļu bērniem, 16.gs. – latviešu bērniem. (4., 57.lpp.) Dažādos laikmetos un dažādās politiskās iekārtās izglītība tāpat kā reliģija tiek izmantotas ne vien, lai darītu gudrākus cilvēku prātus un gaišākas dvēseles, bet lai sabiedrības domāšanu virzītu vēlamajā gultnē. Šķiet, ka vieglāk būtu pakļaut tumšu un neizglītotu pūli, bet kādēļ gan cīnīties ar mežoņiem, ja vieglāk tos vadīt, ieaudzinot attiecīgo ideoloģiju jau skolas solā. Par laimi, cilvēka saprāts lielākoties ir pietiekoši spēcīgs, lai atšķirtu zināšanas no ideoloģijas, un izglītības progress ir nenovēršams un acīmredzams. Izglītības sabiedriskā vērtība ir dzīvei sagatavotie, nodarbināmie, aktīvie pilsoņi. Cilvēkam var atņemt visu, izņemot zināšanas.
Izglītība, kas motivē mūžizglītībai
Kurš gan nav dzirdējis Sokrāta populāro teicienu: „Es zinu, ka neko nezinu.” Latviešu sakāmvārds toties vēsta: „Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Cilvēces uzkrātās zināšanas ir neaptveramas, taču cilvēka spējas tās apgūt ir ierobežotas gan laikā, gan fiziskā plānā. Atliek vien izvēlēties jomu, kurā apgūstamās zināšanas būs pilnīgākas atšķirībā no citām – vispārējām. Lai mācībās gūtu rezultātus, skolēnam ir jāgrib mācīties, jābūt motivētam mācīties. Bieži tiek runāts par iekšējo un ārējo motivāciju. G.Imsens to definē šādi: Ja motivāciju nosaka iekšēji spēki, vajadzība izpaust sevi, patika uz kaut ko, tad var teikt, ka pamatā ir iekšējā motivācija Aktivitāte, mācīšanās vai darbības process notiek, pateicoties interesei par konkrēto situāciju, mācību materiāliem vai pašu darbību. No otras puses, ārējā motivācija nozīmē, ka darbība vai mācības tiek veiktas tāpēc, ka indivīds saskata iespēju saņemt atzinību par to vai arī sasniegt mērķi, kas patiesībā atrodas ārpus konkrētās situācijas. Kad mācības noris, balstoties uz iekšējo motivāciju, tās var izrādīties diezgan efektīvas (Djūījs) ). Daudzi autori ir pētījuši, kas būtu darāms, lai radītu mācību vidi, kurā dominē iekšējā motivācija. Daži no secinājumiem: svarīga nozīme ir atbalstošajai videi; darbībām jābūt ar jēgu, nozīmīgām; mācības veicina skolnieka labais garastāvoklis un spēja viegli neiekaist utt.; to veicina arī skolēnu darbības kontrole un piedāvātā izvēles brīvība, uzdevumiem ir jāatbilst skolnieka spējām. Šādos apstākļos gan bērni, gan pieaugušie zināšanas iegūst ar prieku. Prieks dažādiem indivīdiem izpaužas atšķirīgi. (5.) …
Skolas mērķi „sniegt zināšanas” nomainījis mērķis „iemācīt mācīties”, jeb tā vietā, lai iemācītu liela apjoma informāciju, nepieciešams iemācīt darboties ar informāciju. Informācijas tehnoloģijas lielā mērā nodrošina informācijas ieguves un apstrādes iespējas, un nākotnē šīs iespējas tikai palielināsies. Turpināt izglītību pirmkārt jau pieprasa darba tirgus, - daudziem, zaudējot iepriekšējo darbu, nākas pārkvalificēties. Tas nenozīmē, ka jāmācās būtu tikai bezdarbniekiem. Ne skolā, ne augstskolā nevar iegūt pietiekami daudz zināšanu un iemaņu, lai to pietiktu visam mūžam. Agrāk iegūtās zināšanas ātri noveco. To saprata jau ķīniešu domātājs Konfūcijs. Viņš uzskatīja, ka katra nākamā paaudze ir gudrāka par iepriekšējo un tāpēc daudz ko var mācīties no jaunākiem un hierarhiski zemākiem cilvēkiem. Daudzās nozarēs liela daļa zināšanu noveco dažu gadu laikā. Svarīgākais ir iemācīties mācīties, lai zināšanas varētu turpināt iegūt visu mūžu. Otrkārt, mācības ne tikai palīdz konkurēt darba tirgū, bet arī palīdz saglabāt skaidru domāšanu, nodrošina psiholoģiskas labklājības izjūtu (it īpaši gados vecākiem cilvēkiem), aktīvu personības līdzdalību sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Cilvēki, kas veic intelektuālas darbības, ilgāk saglabā augstu intelekta līmeni un domāšanas spējas arī vecumdienās. Mācīšanās palēnina novecošanas tempu un novērš nevēlamos novecošanas blakus efektus (2.). Tā kā jau brieduma gados sāk parādīties pārmaiņas personībā, gados vecāki cilvēki bieži vien paši ir ļoti kritiski noskaņoti pret savām iespējām iemācīties kaut ko jaunu. Daudzi pētnieki pusmūža gadus saista ar dzīves vidus krīzi.
- Alternatīvās skolas
- Izglītības socioloģiskie aspekti
- Mūžizglītība kā patstāvīgas radošas darbības īstenošanas mehānisms
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Izglītības socioloģiskie aspekti
Referāts augstskolai52
Novērtēts! -
Alternatīvās skolas
Referāts augstskolai3
-
Kultūrvide un izglītības vide
Referāts augstskolai8
-
Studiju procesa raksturojums
Referāts augstskolai25
-
Saskarsmes īpatnības ar indigo bērniem
Referāts augstskolai22