Šo tematu mēs izvēlējāmies tāpēc, ka vēlējāmies vairāk izzināt mūzikas dziedinošo spēku, izpētīt kādu mūziku klausās mūsdienu jaunatne un kādu iespaidu mūzika uz tiem atstāj.
Pasaulē pēdējā laikā bieži runā par mūzikas terapijas pozitīvo ietekmi. Tā palīdz rast atbildes uz jautājumiem, kā efektīvi cīnīties ar sociālajiem stresiem, kontrolēt savas domas, jūtas un emocijas, kā apgūt mākslu sasniegt, vairot un saglabāt laimi. Mūzikas terapijas izmantošana ir jāuzskata par cilvēces atgriešanos pie pirmavotiem, kas sola būtiski papildināt psihoterapeitisko metožu jau pašlaik tik plašo klāstu. Mūzikas terapijai ar tās bagātajiem izteiksmes līdzekļiem ir pa spēkam palīdzēt cilvēkam atklāt sev sevi pašu.
Jau senie grieķi zināja, ka cilvēka dvēseli var padarīt cildenāku un pat ārstēt ar pareizi sakomponētu mūziku.
Mūsu darba mērķis ir radīt priekšstatu par mūziku ko ikdienā klausās jaunieši un tās radīto iespaidu.
Darbā pielietotas šādas darba metodes :
Pieejamās literatūras izpēte
Jauniešu anketēšana
Datu analīze un rezultātu apkopojums, secinājumi.
Mūzika ir skaņu māksla, kas spēj ietekmēt cilvēka domas un ārstēt tā fiziskās un garīgās slimības [6.,85.]
Mūsu ķermeņa galvenie uztvērēji ir ausis, kas skaņā sviļņus apkopo un šos impulsus noraida uz galvas smadzenēm, kuras savukārt reaģē uz tiem. Galvenās imformatīvās plūsmas uz galvas smadzēnēm pārvietojas caur muguras smadzēm. Skaņa un mūzika, to pareizi izmantojot, var dot ķemeņim iespēju pašam sevi atveseļot. [2.,35.]
Ir izstrādātas šādas mūzikas terapijas metodes:
* muzikālā grafika (zīmēšana mūzikas pavadījumā),
* brīvā deja (piemēram, deja ar bungām, bet tikai ārsta - terapeita klātbūtnē),
* vokālā terapija (dziedāšana),
* rituālu mūzika,
* bioenerģētiskās mūzikas terapija (noteiktu skaņu virzība uz noteiktām ķermeņa vietām), ar kuras palīdzību var harmonizēt čakru – cilvēka enerģētisko centru. [3.,15]
Iepazīstot dažādas pasaules kultūras, var konstatēt, ka mūzika vienmēr ir palīdzējusi cilvēkiem līdzsvarot garu, dvēseli un miesu. Gan Senajā Ķīnā un Ēģiptē, gan Indijā un Senajā Grieķijā dziednieki, filozofi, priesteri ir izmantojuši mūziku, lai ārstētu slimos un palīdzētu viņiem uzturēt dzīvesprieku. Arī skaitliski mazu tautu dzīvē nevar nepamanīt to, cik liela nozīme bijusi kādam parasti viņu vidū dzīvojošam viedajam – šamanim vai zintniekam. Bieži šis cilvēks sabiedrībā izpildīja – un dažās tautās pilda vēl līdz šim – praktizējoša ārsta un gudra padomdevēja lomu. Izdarot kādu nepieciešamu rituālu, viņš rokās nereti turēja bungas vai kādu citu mūzikas instrumentu atkarībā no atbilstošās tradīcijas kanoniem. Parasti spēli uz mūzikas instrumenta pavadīja arī visnotaļ izteiksmīga balss, kas ar savu bagāto vibrāciju diapazonu palīdzēja dziedināt dvēseles vai ķermeņa brūces. Pēc būtības senatnē mūzikas un dziedniecības apvienojums vienmēr tika uzskatīts par maģiski sakrālu aktu. Acīmredzot tāpēc daudzi pētnieki šo metodi vēl arvien sauc par paramedicīnu un vienkārši atmet tai ar roku.[3,15]
Viens no senākajiem darbiem, kas ir saglabājies un aktuāls arī mūsdienās, ir slavenā domātāja Konfūcija darbs “Pieraksti par mūziku”. Daudz nozīmīgu atziņu, kas veltītas mūzikai un tās nozīmei pasaules harmonijas veidošanā, var atrast senindiešu eposā “Mahābhārata” un Senās Ķīnas “Pārmaiņu grāmatā”. Arī sengrieķu filozofs Pitagors, ko uzskata par pirmo mūzikas teorētiķi, mūzikai piešķīra vissvarīgāko nozīmi cilvēka audzināšanas procesā. Viņaprāt, izmantojot dažāda veida ritmus un melodijas tikumu un kaislību ārstēšanā, iespējams organismā atjaunot sākotnējo harmoniju. Pitagors par īpaši nozīmīgu uzskatīja eiritmiju – cilvēka spēju atrast nepieciešamo ritmu visdažādākajās dzīves izpausmēs: runājot, dziedot, dejojot, domājot, sajūtot utt. Šāda veida biorezonanses dēļ cilvēks var saglabāt sava mikrokosma vienotību un veselumu ar Visuma makrokosmu. Vēsturnieki min gadījumu, kad Pitagoram ar mūzikas palīdzību izdevies nomierināt kādu jaunekli, kas, uzzinājis par mīļotās neuzticību, gribējis nodedzināt viņas māju.Cits tikpat slavens filozofs Platons pilnvērtīgas personības izaugsmē lielu nozīmi piešķīra mūzikai kā pašdisciplīnas saglabāšanas un arī kā indivīda un sabiedrības organiskas saiknes uzturēšanas līdzeklim. …
