Muzikālo darbu reproducēšanas tiesiskais pamats Latvijas Republikas tiesību aktos

1.Muzikālā darba lietošanas tiesība un tās iegūšana
Autortiesību likuma 40.panta 1.daļa nosaka: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja.
Minēto Autortiesību likuma normu nevajadzētu tulkot paplašināti, novedot to līdz absurdam uzskatot, ka ikreiz lai ar kompaktdisku atskaņotāju atskaņotu savu iecienīto kompaktdisku, tajā esošo muzikālo darbu autoram ir jāprasa atļauja.
Muzikālais darbs tiek radīts ar mērķi sniegt individuālu muzikālu baudījumu klausītājam, to atskaņojot neierobežotu skaitu reižu. – Autortiesības neliedz klausītājam lietot, likumīgā ceļā iegūtu, muzikālo darbu personīgai vajadzībai. Taču tiklīdz muzikālais darbs tiek tieši, vai pastarpināti izmantots vairs ne tikai personīga, muzikāla baudījuma gūšanai, bet persona darbu izmanto kādā no autoram piešķirtajiem darba ekskluzīvajiem izmantošanas veidiem, visbiežāk vēloties no tā gūt vairs ne tikai garīgu baudījumu, bet arī materiālu labumu, izdevīgumu, darba izmantotājam par to ir pienākums darba autoram lūgt darba izmantošanai atļauju.
Autortiesību teorijā svarīgi ir nošķirt lingvistiski līdzīgus taču semantiski atšķirīgus terminus – muzikālo darbu lietošana un muzikālo darbu izmantošana. Autortiesību likums par šo terminu dažādo dabu klusē, taču praksē nenodalot šīs darbības var nonākt absurdā situācijā.…