Muzikālā un kultūras dzīve 17., 18.gadsimtā Latvijas teritorijā

16.- 18. gadsimtam Latvijas teritorijā joprojām valdīja feodālas attiecības, kas lielā mērā ietekmēja arī mūzikas dzīvi. Latviešu zemnieku kultūra un vācu muižnieku kultūra bija kā divas pasaules, kas pastāvēja katra par sevi. Vēl 17. gadsimtā sīksti pastāvēja pagānisma rituāli un tiem atbilstoša mūzika. Zemnieki cieši turējās pie savām tēvtēvu tradīcijām, bet vācu muižniecība centās tuvināties Rietumeiropas kultūras strāvojumiem. Saskarsme un mijiedarbība starp šīm abām kultūrām šajos gadsimtos vēl ir ļoti nebūtiska.
Laiks, kad Latvijas teritorijā parādījās baroka un klasicisma stils, bija ļoti nemierīgs, jo tieši tad saskārās lielvalstu intereses- Krievijas, Polijas , Zviedrijas, kā arī vietējo vācu muižniecības, tādēļ arī īpaši baznīcās mainījās ieražas, kas nenoliedzami ietekmēja arī mūziku.17. un līdz 18. gadsimta vidum baroka laikmeta māksla sasniedza savu kulmināciju. Mākslā arī mūzikā izpaudās spilgta interese par emocionālo un kaislībām. Mākslas dzīve klasicisma laikmetā kļuva aktīvāka. Galvenie centri bija Rīga un Jelgava. Tomēr baroks un klasicisms Latvijas teritorijā bija tikai Rietumeiropas atspulgs un atdarināšana, lai gan pastāv atsevišķi piemēri, kas iepriekšminēto apgāž, bet lielākoties viss liecina domāt par pirmā pareizīgumu.…