IESKATS ČIGĀNU TAUTAS VĒSTURĒ
Ir kāda leģenda par čigānu tautas vēsturi, kurā teikts, ka “…mēs kādreiz bijām putni. Reiz mūs nobūra par putniem un burvestību aizmeta kā akmeni nezināmā virzienā. Nu putniem bija jāmeklē šis akmens pa visu pasauli, lai atkal pārvērstos par cilvēkiem. Laiks gāja, un putni noguruši ceļoja no vienas zemes uz citu. Beigās jau viņi to akmeni atrada un par cilvēkiem pārvērtās, bet līdz pat šai baltai dienai viņus par cilvēkiem neatzīst…”. Pats pirmais eiropiešu zinātnieku uzskats par čigānu izcelšanos bijis tāds, ka paši senākie čigānu tautas priekšteči ir mituši Ēģiptē jau kopš 200 gada pirms Kristus, un viņi ir bijuši faraonu kalpi, gatavojuši zobenus, nažus armijai, kā arī būvējuši karakuģus. Tajā laikā čigāni bijuši ne tikai izcili meistari, bet arī piekopuši nomadismu – lopkopju dzīvesveidu, kas saistīts ar patstāvīgu pārvietošanos no vienas apmešanās vietas uz citu . Piekopuši zīlēšanas un cirka mākslu, bijusi sava mūzika un dejas. Tas ir bijis īsts izdzīvošanas laiks, kad mazāk talantīgajiem bijis jāzog, lai tikai uzturētu savu ģimeni, taču sodi par zagšanu bijuši nežēlīgi; viens no tiem – rokas nociršana. Arī čigānu nosaukums angļu valodā “Gypsy” esot radies no Ēģiptes nosaukuma “Egypt” . Tā kā nav vairs saglabājusies dokumentēta vēsture, kā arī nav tāda senvēstures avota kā, piemēram, ebrejiem Bībele, tad ir norisinājušās diskusijas par tautas izcelšanās precīzas vietas noteikšanu un migrāciju. Balstoties uz lingvistiķu pētījumiem (čigānu valodas līdzība ar hindu un pendžabas valodām un radniecība ar Ziemeļindijas valodām) un antropoloģiskiem atklājumiem (ķermeņa iezīmju un asins sastāva līdzība ar Ziemeļindijas iedzīvotājiem), var pamatoti sacīt, ka čigānu izcelšanās īstenā vieta ir Ziemeļindijas reģions, Indas upes ieleja, kur šodien atrodas Pendžabas štats Pakistānā, Pendžabas, Kašmiras un Radžistanas štati Indijā.
…
