Katras tautas muzikālā daiļrade ir tautas gara kultūras sastāvdaļa. Pamatus mūsdienu mūzikai ir likusi aizvēsturiskā cilvēka dziedāšana. Vissenākās dziesmas, kuras ļaudis zina vēl mūsdienās, dziedāja senajā Ēģiptē . Tās bija darba dziesmas, kuras pirms četriem tūkstošiem gadu dziedāja vergi, kas strādāja pie Nīlas, griezdami ūdensratus.
Referātā apskatāmā tēma – ,, Mūzika senajā Grieķijā” man liktās interesanta, jo arī literatūras programmā mēs apguvām tematus, kas saistīti ar Seno Grieķiju.
Senās Grieķijas literatūra, māksla līdz pat mūsu dienām saista sabiedrības uzmanību un izraisa apbrīnu. No sengrieķu valodas radušies zinātņu nosaukumi, vīriešu un sieviešu īpašvārdi, izteicieni, parunas, sakāmvārdi. Senā Grieķija ir nodrošinājusi cilvēces attīstības vēsturē tādu vietu, uz kādu nevar pretendēt neviena cita tauta. Grieķi bija lieli domātāji. Filozofija jeb ,, gudrības mīlestība” viņu izpratnē aptvēra visas dzīves jomas, arī reliģiju un zinātni. Grieķi uzskatīja, ka dabu apdzīvo un vada dažādas būtnes, par kurām tauta radīja skaistus poētiskus mītus. Šīs būtnes var apvienot trijos galvenajos ciklos: augstākie Olimpa dievi- debesu iemītnieki ar Zevu priekšgalā, kalnu, mežu, avotu utt. dievības( visbiežāk nimfas), hēroji, varoņi- ģints aizsācēji un kopienas aizstāvji. Himnas senajā Grieķijā apdziedāja dzīvības noslēpumus un vēstīja par dievu izcelšanos.…
