Nosacīti viegli procesi, piemēram, mūzikas klausīšanās, izsauc cilvēka smadzenēs ļoti komplicētas un sarežģītas darbības. Mūzika iesaista darbībā dažādus smadzeņu laukus – domāšanas, dzirdes, atmiņas, ritma izjūtas, kustību un emociju centrus, rosina dažādu stimulu gan vienlaicīgu, gan pakāpenisku uztveri, tādēļ tā ir spējīga veikt dažādas funkcijas cilvēka dzīvē – arī izglītojošu un audzinošu funkciju. Pagājušā gadsimta vidū tika atklāts, ka mūsu smadzeņu puslodes, viena otru papildinot, veic diezgan atšķirīgas funkcijas. Kreisajā puslodē ir meklējams viss, kas saistīts ar runu un valodu, rakstu zīmēm, lasīšanu un rēķināšanu, savukārt labo puslodi raksturo emocionalitāte un tēlainība. Šajā puslodē dzimst izjūtas, minējumi un priekšnojautas, atrodas mākslas, dabas, pasaules skaistuma u.c. ar estētiku saistīti uztveres centri – arī tie, kas atbild par augstvērtīgas mūzikas uztveršanu. Dažādi pētījumi par galvas smadzeņu funkcionālo darbību rāda, ka runātam vārdam ir vienpusējs atspoguļojums cilvēka galvas smadzenēs, bet mūzika atspoguļojas abpusēji un tas sekmē starpnozaru saiti smadzeņu darbībā. Mūzika palīdz attīstīt tās spējas, kas dara bērnu uzņēmīgāku un saprātīgāku pret apkārtējo pasauli un, pieņemot, ka katrs no mums piedzimst ar vairāk vai mazāk piemītošām muzikālām spējām, tā izmanto šīs funkcijas nodrošināšanai katram indivīdam piemītošos dabas dotumus. Pavisam nemuzikālu cilvēku nav, ir tikai vairāk vai mazāk apdāvināti. Domājot par mazāk apdāvinātajiem, un, ņemot vērā katra atsevišķa cilvēka individuālu attīstību, nepieciešams veidot savu individuālu muzikālās audzināšanas ceļu.
Lai cik mūsdienu skolā būtu bagāts mācību saturs, bez emocionālas atsaucības tas audzēknim nekļūs personīgi nozīmīgs. Mūzikas stundu iekļaušana mācību procesā ir viena no iespējām sekmēt emociju pilnveidošanos. Skolā pārsvarā tiek organizēta intelektuālo spēju attīstība, līdztekus tai jāattīsta emocionālais intelekts, tāpēc katra pedagoga uzdevums būtu rosināt skolēnus aktīvai muzicēšanai, lai iesaistītu darbībā smadzeņu „neskartos” laukus un stimulētu gan vispārējo, gan speciālo spēju attīstību.
Mūsdienu audzināšanas mērķis ir harmoniski un vispusīgi attīstīta personība. Harmoniska personība – tas ir prāta, jūtu un gribas līdzsvars. Savukārt vispusīga personība – fiziskās, psihiskās un sociālās attīstības līdzsvars. Tātad harmonisks un vispusīgs cilvēks gūst gandarījumu individuālajā un sabiedriskajā dzīvē, apzinās savas dzīves jēgu un vērtības. Mūsdienu sabiedrības ideāls un augstākā vērtība ir brīva, patstāvīga un apveltīta ar atbildības sajūtu savā un sabiedrības priekšā personība. …
