Mūzikai ir ārkārtīgi liela nozīme sabiedrības attīstībā. Mūzikā atspoguļojas laikmeta filozofiskā doma, aktualitātes un sabiedrības dzīvesveids. Iepazīstot mūziku, varam daudz pilnīgāk un objektīvāk spriest par atbilstošā laika norisēm.
Klasiskajā mūzikā vienmēr ir valdījusi zināma stagnācija: jaunumi tiek uzņemti ļoti lēni un pakāpeniski, pamatprincipiem ir gandrīz dogmu spēks. Nav nekāds retums, ka autors savā dzīves laikā netiek saprasts un atzīts. Bez tam klasiskā mūzika allaž bijusi elitāra un lielākai sabiedrības daļai nesaprotama. 20. gadsimta sākumā mūzikā, tāpat kā citās dzīves jomās, notika straujas izmaiņas. Tika atzīta tautas mūzika kā nopietna mūzikas daļa. Sabiedrības apziņā tā kļūst par vērtību. Turklāt kvalitatīvāka un daudzveidīgāka kļūst vieglā mūzika. Sabiedrības vairākuma dzīvē tā ieņem pat svarīgāko lomu. Būtībā tiek likts pamats mūsdienu mūzikas izpratnei.
Šajā darbā stāstīts galvenajiem strāvojumiem akadēmiskajā un vieglajā mūzikā un to ietekmi uz kultūrvēsturisko attīstību. Darbā ir trīs nodaļas.…