Buramvārdiem ir skaitliski maza publicistiskā daļa, no kuras smelties informāciju. Buramvārdus definē kā formulas ar pārdabisku spēku un ietekmi, ko parasti vārdojot (klusām skaitot) vai arī rakstītā veidā lieto dažādām vajadzībām. Tematika buramvārdiem ir dažāda.
Buramvārdus izmanto tautas ārstniecībā, svētības nodrošināšanai, aizsardzībai un arī kaitēšanai. Buramo vārdu pamatā ir griba piespiest savā vai cita varas ietekmē, lai izpildītos tas, ko burvis vai ragana vēlas. Buramvārdus var izmantot ļaunos nolūkos, lai kādam kaitētu, bet ar to jārīkojas ļoti uzmanīgi, ja lādējums atgriežas pie lādētāja, tad viņš atgriežas ar trīskārtīgu spēku.
Izšķir vairākas buramvārdu vecuma pakāpes – senie buramvārdi, vēlākie buramvārdi un jaunākie buramvārdi. Tuvāk apskatīsim senos buramvārdus.
Seno latviešu buramo vārdu starpā sastopami daži līdzīgi šumeru, senindiešu, senvācu vārdiem. Šajos buramvārdos sastopamies ar latviešu senajām dievībām – Dēklu, Laimu, Pērkonu u.c. Tīri seno laiku buramvārdi maz saglabājušies, jo laika gaitā tie ir izmainīti dažādu ietekmju darbības rezultātā. Vairāk ir uzglabājušies tādi vārdi, kas sākotnēji nav saturējuši pagānisko elementu.
Buramvārdus var sadalīt divās grupās – buramvārdi ar kristīgo un pagānisko elementu. Protams, var atdalīt arī trešo grupu, kuros nav ticības elementi. Šī grupa tad arī ir sastopama visbiežāk.
Buramvārdi bez kristīgā un pagāniskā elementa ir izmantojami pie slimībām, aizsardzībai un lai nolādētu.…