Zobi- cieti veidojumi mutē, ar kuriem nokož un sasmalcina uzturu
Ar zobiem nokož barību un sasmalcina to, lai rastos lielāka virsma fermentu darbībai. Zobi atrodas žokļos - Žokļu kaulus sedz smaganas. Kad zobi ir attīstījušies, tie izšķiļas -izaug cauri smaganām. Pēc tam zobi pārtrauc augt. Dzīves laikā vairumam cilvēku zobi izaug divas reizes, un pavisam to ir 52. Zobu skaits, sakārtojums un forma veido zobu izvietojumu.
ZOBI veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju, tie ietekmē artikulēto skaņu veidošanu un cilvēka izskatu (sevišķi priekšzobi).Katram ir zoba kronis mutē redzama daļa, zoba kakliņš, ko cieši apņem smaganas, un zobu sakne (vai saknes), kas atrodas zoba ligzdiņā žoklī. Zobā ir dobums, kas turpinās saknes kanālā un beidzas ar atveri zoba saknes galā. Pa šo atveri zoba saknes kanālā un dobumā ienāk asinsvadi un nervi, kas kopā ar saistaudiem veido zoba mīkstos audus pulpu. Tā nodrošina zoba barošanos, aizsargā zobu pret dažādu kaitinu ārējās vides faktoru iedarbību. Zoba pamatmasu veido dentīns 170— 72% minerālvielu, 28—30% organisko vielu. Tālā ir daudz dentīna kanāliņu, kuros, ir pulpas šūnu izaugumi. Tie apgādā ar barības vielām zoba cietos audus, kā arī uztver kairinājumus Zoba kroni un kakliņa dentīnu no ārpuses klāj cietākie organisma audi —97% minerālvielu, 5% organisko vielu. Tajā nav kairinājuma uztvērēju, tāpēc tā pasarga pārējos zoba audus nu mutes dobumā esošajiem kairinātajiem.
Zobu sakne dentīnu apņem mīkstākie no zoba (cietajiem audiem cements (60% minerālvielu) organisko vielu) Zoba sakni žoklī nostiprina saistaudi ( periodonts) ka ari citi zoba apkārtējie audi (parodonts). Žokļos rindas veido lokus.
…
