Mutes dobuma veselība un uztura nozīme tā patoloģiju attīstībā

Nobeigums
Pētījumi, kas pierāda cukura patēriņa saistību ar zoba kariesa attīstības risku, balstās uz pētījumu skaitu un dažādību, nekā uz vienu individuālu pētījumu. Liela daļa pētījumu, kas norāda uz šo saistību, ir īstenoti „pirms fluora ērā”. Mūsdienās nebūtu iespējams īstenot šos pētījumus, jo pētījumi iziet daudz stingrākus ētikas nosacījumus. Jāatzīmē, ka sabiedrības, kas vēl nav attīstījušas savas fluora programmas, tomēr tiek pakļautas augstam cukuru saturošu produktu mārketingam un patēriņam. Daudzi pētījumi ir atklājuši saistību starp diētu un zobu kariesu. Zobu kariess ir progresīva saslimšana, kas attīstās laika gaitā, tādēļ iespējams, ka uztura paradumi, kas piekopti vairākus gadus atpakaļ, ir radījuši augstos zobu kariesa izplatības rādītājus, kas neatspoguļojas pētījumos, kuros tiek jautāts par uztura paradumiem šobrīd. Kā norāda PVO, tad jāveicina cukura patēriņa samazināšana populācijā, jo pētījumi pierāda, ja cukura patēriņš sabiedrībā ir zems, arī zobu kariesa incidence būs zema. Uz populāciju balstītas programmas, kas paredz cukura līmeņa patēriņa samazināšanu, samazina veselības riskus sabiedrībā un kalpo kā sabiedrības veselības indikators un monitorings. Vairāki pētījumi ir apliecinājuši, ka saistība starp patērēto cukura daudzumu un zobu kariesa izplatību sabiedrībā ir S-formas. Sabiedrībās, kur uzņemtā cukura daudzums dienā nepārsniedz 27,4 g, zobu kariesa izplatība ir zema, pieaugot patērētā cukura daudzumam, pieaug arī zobu kariesa izplatība sabiedrībā, veidojot iepriekš minēto statistikas līkni (jo augstāks cukura patēriņš sabiedrībā, jo augstāka zoba kariesa izplatība).[2]

…