Ievads
21.gadsimts – mutes veselības gadsimts. Tā par mutes higiēnu kā prioritāti mutes un vispārējā cilvēka veselībā, šodien varētu teikt ikviens veselības veicināšanas, preventīvās terapijas, zobārstniecības, kā arī citās medicīnas nozarēs strādājošais speciālists. Zobu un smaganu veselība, to slimību profilakse ir noteicošie cilvēka veselības uzturēšanā un veicināšanā. Kompleksas stomatoloģisko saslimšanu profilakses programmas realizācija ir šodienas galvenā stratēģija zobārstniecībā un mutes veselības veicināšanā gan Latvijā, gan visā pasaulē. Mutes higiēnai ikdienā jākļūst par vajadzību, ieradumu, par vienu no cilvēka personīgās kultūras kritērijiem.
Ja vēl īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valstī stomatoloģiskās palīdzības pilnveidošanai tika atvēlēti lieli līdzekļi, atvērtas jaunas mācību iestādes stomatoloģiskā personāla sagatavošanai, tad mainoties politiski ekonomiskai situācijai, Latvijas iedzīvotāju veselība pamatā tiek atstāta paša indivīda ziņā, jo rietumu kultūras, kurai šobrīd pieskaitāmi arī mēs, vērtību orientācija raksturojas ar individuālismu: cilvēks, indivīds ir visa sākums. Privātīpašums, personīgs apmierinājums, personiska attīstība, labklājība un panākumi ir motivējošs mehānisms darbībai [1, 31.lpp.].
Mutes dobuma higiēnas kā galvenās stomatoloģisko saslimšanu profilaktiskās metodes pirmsākumi ir meklējami jau senatnē. Pirmie tīrīšanas līdzekļi bija miswak koka zariņi, kurus atrada izrakumos Ēģiptē. Vēlāk parādījās speciāli pulveri, „zobu ziepes”. Šodien mūsu rīcībā ir dažnedažādas zobu pastas, eksogēni stomatoloģisko saslimšanu profilakses līdzekļi. Nepārtraukti tiek uzlabotas un modernizētas zobu birstītes, zobu pastas, interdentālie higiēnas līdzekļi – zobu diegs, zobu kociņi, starpzobu stimulatori u.c. Bez plašā mutes kopšanas līdzekļu klāsta, katram no mums ir savai gaumei un atbilstošām prasībām pieejami dažnedažādi pakalpojumu veidi un pakalpojumu sniedzēji.
Saskaņā ar PVO datiem, 92% no visiem pasaules iedzīvotājiem nemāk un nezina kā pareizi tīrīt zobus [2, 28.lpp.] un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu monitoringu 1998. - 2002., kā arī Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu 2002.-2006.gada pētījumus, kurus veikusi Latvijas Sabiedrības veselības aģentūra kopsadarbībā ar Somiju un citām Baltijas valstīm, varam salīdzinoši redzēt, ka skaitļi rāda neapmierinošu mutes dobuma kopšanas tendenci [3]. Mutes veselību raksturo jautājumi par zobu tīrīšanas biežumu un zobārsta apmeklēšanu pēdējā gada laikā. Apskatot pielikumu Nr.1, 2004.gada pētījumā biežāk nekā reizi dienā zobus tīra tikai 29,1% (arī 2002. gadā – 29,1% (pielikums Nr.2)) vīriešu un 50,8% (49,8%) sieviešu, retāk kā vienu reizi dienā zobus tīra 17,9% (17,6%) vīriešu un 5,2% (5,7%) sieviešu, nemaz zobus netīra 7,6% (8,7%) vīriešu un 2,8% (2,1%) sieviešu. Pozitīvā dinamika 2006.gadā saistāma lielā mērā jaunākās aptaujas grupas, 15-24 gadus veco respondentu zobu tīrīšanas paradumiem (pielikums Nr.3). Turpretī 14,4% 55-64 gadus veco vīriešu joprojām nekad netīra zobus un 21% mutes dobumu kopj retāk kā 1 reizi dienā. Zobu tīrīšanas kultūrai ir cieša sakarība ar respondentu izglītības līmeni.…
