NOBEIGUMS
Mūsdienu sabiedrībā pastāv uzskats, ka islams ir kaut kas biedējošs, saistīts ar agresiju, jo tik daudz masu medijos informācijas par islāma teroristiem, kā arī nebeidzamie nemieri islama valstīs rada trauksmi, saskaroties ar arābu tautības pārstāvjiem. Sabiedrība baidās no tā, ko nepazīst. Tā kā arvien vairāk musulmaņu integrējas ne tikai Eiropas, bet arī citās pasaules valstīs, sabiedrība pauž negatīvu attieksmi pret arābu tautības pārstāvjiem. Izstrādājot darbu, Autore nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Pie islamticīgajiem jeb musulmaņiem ir pieskaitāma aptuveni piektā daļa pasaules
iedzīvotāju, un to skaits strauji pieaug, kā arī musulmaņu skaita pieaugums novērojams ne tikai Eiropas valstīs, bet arī pasaulē kopumā.
2. Musulmaņus vieno kopīga reliģija – islams, viena no trim lielākajām pasaules reliģijām, kas regulē visu musulmaņu dzīvi, ne tikai garīgo, bet arī laicīgo un tiesisko, un neviena sadzīves joma nav nodalāma reliģijas. Musulmaņus, neskatoties uz rasu, valodas un dzīvesvietas atšķirībām, vienojošais spēks ir Korāns – svētie raksti.
3. Musulmaņu likumdošana ir šariats. Šariats reglamentē visas dzīves jomas un ir cieši saistīts jeb izriet no reliģijas, kā arī – paražām.
4. Par musulmaņu tiesību sistēmas jeb šariata tiesību rašanās laiku uzskata VI gadsmitu, 622.gadu, kad pravietis Muhameds saņemot Dieva – Allaha atklāsmes, uzsāka sludinātāja darbu. Muhameda no Dieva saņemtās atklāsmes, apkopotas Korānā
5. Musulmaņu tiesībām ir četri avoti, no kuriem galvenais avots ir Korāns – musulmaņu
svētie raksti. Otrs musulmaņu tiesību avots sunna – tradīcija, kas ir Korāna papildinājumi. Trešais musulmaņu tiesību avots ir islāma kopienas kopējs lēmums idžma, ceturtais - racionālas analoģijas jeb kijas. Blakus likumam kā tiesību avots bija arī paražu tiesības, kuras piemēroja, ja likums klusēja un rakstiskas normas, kuras ir spiestas radīt, attīstoties sabiedrībai.
…
