Daļa zinātnieku uzskata kad sēņu skaits uz pasaules ir ap 50’000 sugu, citi domā, ka 100’000 vai pat vairāk. Latvijā līdz šim konstatētas apmēram 4100 sēņu sugu, no kurām apmēram 1100 ir cepurīšu sēnes, ap 120 – piepju sēņu, bet ap 50 dažādu pūpēžu sēņu sugu.
Sēnes ir liela organismu grupa, kuru mūsdienās izdala īpašā sēņu valstī. Tie ir organismi, kuru ķermeņa veģetatīvo daļu veido sēņotne jeb micēlijs, kas sastāv no smalkiem pavedieniem – hifām. Tikai vienkāršajām sēnēm to ķermeni veido kaila protoplazmas piciņa, kas parazitē kāda auga šūnā. No augiem sēnes atšķiras ar to, ka nesatur zaļo pigmentu hlorofilu.
Sēņu un augu barošanās veids ir atšķirīgs. Augi, pateicoties savai zaļajai krāsai (hlorofilam) un saules gaismai , spēj paši pārvērst neorganiskās vielas – organiskajās. Sēnēm hlorofila nav un tās pašas nespēj veidot Organiskās vielas. Tādēļ tās, tāpat kā dzīvnieki, uzņem jau gatavas organiskās vielas.
Sēnēm tā, pat kā dzīvniekiem, kā vielmaiņas gala produkts parādās urīnskābe, kā rezerves barības vielas uzkrājas glikogēns. Augos turpretī uzkrājas ciete.
Sēņu šūnapvalkos tā, pat kā kukaiņu skeletā atrodams hitīns.
Latvijas teritorija ir bagāta ar sēnēm .Pašlaik mūsu valstī zināms apmēram 4000 sēņu sugas, no kurām cepurīšu sēņu sugu skaits vien ir ap 1100, un vēl ar vien tiek atrastas jaunas līdz šim nekonstatētas sugas.
No lielā ēdamo sēņu sugu skaita sēņotāji lasa pavisam nedaudz - 20-30 sugas.
Sēņu valsti iedala piecos nodalījumos, no kuriem mūs var interesēt divi –asku sēnes un bazīdijsēnes. …
