2. lekcija. Mūsdienu starptautiskā sistēma: mazu valstu iespējas un ierobežojumi.
Viens no mazo valstu veiksmīgas darbības nosacījumiem ir pareizas, uz objektīvu nosacījumu izvērtēšanas balstītas, ārējās un drošības politikas stratēģijas izvēle.
19. gadsimtā starptautiskās attiecības bija lielu valstu monopols. Mazo nacionālo valstu pastāvēšana tika uzskatīta kā izņēmums no kopējās likumības, ka visu valstu attīstības tendence ir kļūt lielākām, atļaujot un pievienojot citas zemes un valstis. Kopš tā laika stāvoklis ir mainījies.
Teorētiskie uzskati par mazu valstu pastāvēšanu starptautiskajā sistēmā un to uzvedību ir attīstījušies pakāpeniski un viļņveidīgi. Jo vairāk pieauga mazo valstu iespaids starptautiskajā sistēmā, jo radās vairāk pētījumu. Mazas valstis daudz nopietnāk nekā lielvalstis nodarbojas tieši ar savas pastāvēšanas problēmām, un atšķirībā no lielvalstīm mazu valstu ārpolitiku daudz vairāk iespaido ārējā iedarbība, un tādēļ arī būtu svarīgi izskaidrot un analizēt mazu valstu politiku.
Saskaņā ar reālisma jeb spēka vai varas politikas pieeju, kas raksturīga lielākajai daļai pētījumu, pasaule ir politisko spēku cīņa un valstu uzvedību starptautiskajā sistēmā nosaka divas lietas – to varas nodomi attiecībā uz tām. Mazas valstis dažkārt vispār netiek uzskatītas par tādām, kuru spēks vai viedoklis būtu jāņem vērā. Atbilstoši šai pieejai tiek norādīts, ka mazām valstīm ir tikai trīs iespējas iegūt sev drošību – pieslieties kādai lielvalstij, cerēt uz spēku līdzsvara saglabāšanu starp lielvalstīm vai uzturēt neitralitāti.
Pasaules politiskās sistēmas analīzes teorija uzskata starptautisko sistēmu pirmkārt par saimniecisku sistēmu, kas sastāv no vienībām – nacionālajām valstīm.
Saskaņā ar strukturālo teoriju starptautisko attiecību pētīšanā valstis tiek kārtotas noteiktā hierarhijā.
Anete Beikere Foksa, darbs rakstīts saskaņā ar spēka politikas teorētisko pieeju, tomēr tiek parādīts, ka mazām valstīm ir arī manevra iespējas, kas ir atkarīgas no daudziem faktoriem – ne tikai no lielvaru savstarpējām attiecībām un darbībām pret mazām valstīm, bet arī no mazo valstu iekšpolitiskiem faktoriem, ģeogrāfiskā stāvokļa, gan arī, no tā, cik ilgi tās ir starptautiskās sabiedrības locekles.
…
