Monitors ir svarīgākā informācijas attēlošanas iekārta. Tā ir izvadierīce, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju. Sadzīvē bieži terminam monitors1 kā sinonīmu lieto displejs (display).Ir dažādu veidu monitori. Šodien parasti izmanto 17 collu monitorus. Ierīce, kas palīdz cilvēkam labāk saprasties ar datoru. Pats dators tīri labi varētu iztikt bez monitora, jo ievadītie dati vispirms nonāk sistēmas blokā, tur arī tiek apstrādāti, un visus rezultātus, datoraprātu, vienlīdz labi var noglabāt disketē, nesaglabāt vispār vai izdrukāt. Bet var arī izmantot monitoru, lai informētu cilvēku ne tikai par rezultātiem, bet arī par savu šībrīža darbību. Tāda veida saziņu starp datoru un cilvēku sauc par grafisko saskarni (jeb interfeisu).
Pasaulē ir divas ekrānu ražošanas tehnoloģijas, kas plaši tiek izmantotas salikumā ar personālo datoru. Izņemot plazmas paneļus, kuru izmaksas ir labas automašīnas cenā, mums ir iespēja komplektēt savu datoru ar LCD vai CRT ekrānu. LCD (Liquid Crystal Display) ir tehnoloģija, ko izmanto, ne tikai strādājot ar galddatoru. Arī klēpjdatoru, plaukstdatoru, mobilo telefonu, dažādu auto paneļu ekrānos un daudzās citās iekārtās tiek izmantota LCD tehnoloģija. LCD ekrāns, ko pievienojam pie datora, pilnīgi atšķiras no mums tik pierastā CRT (Cathode Ray Tube) tipa ekrāna. Atšķirīgi ir ne tikai to darbības principi un uzbūve, bet arī vizuālais tēls un gabarīti abiem šiem ekrānu tipiem ir kā diena pret nakti. CRT ir liels, smags un aprīkots ar elektronu lielgabalu, LCD – plāns, viegls un aprīkots ar šķidro kristālu matricu. …