Mūsdienu Islāma radikālais virziens, tā izcelsmes cēloņi

Galvenā pasaules reliģija - islāms balstās uz pravieša Muhameda atklāsmēm un vispirms tika dibināta Mekā (tagadējā Saūda Arābija). Sākot no Atlantijas okeāna pāri Ziemeļāfrikai, Tuvajiem Austrumiem un Dienvidu un Centrālāzijai līdz Klusajam okeānam, pasaules musulmaņu valstis veido garu, nepārtrauktu joslu. (Musulmaņi ir tie, kas praktizē islāma reliģiju.) Šajā joslā atrodas Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Ēģipte, Sudāna, Turcija, Sīrija, Irāka, Saūda Arābija, Irāna, Persijas līča valstis, Omāna, Jemena, Afganistāna, Pakistāna, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Bangladeša, Malaizija un Indonēzija. Lielākās musulmaņu minoritātes ir Indijā un Nigērijā. Musulmaņi dzīvo arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un daudzās citās pasaules valstīs. Kopumā visā pasaulē ir vairāk nekā 1 miljards musulmaņu.
Vārds islāms nozīmē “padošanos” vai “pakļaušanos”, pakļaušanos viena Dieva gribai (arābu valodā, Allāhs). Islāma pamata ticība ir īsa: nav Dieva, bet ir tikai Dievs, un Muhameds ir Dieva pravietis.
Vienā naktī 610. gadā Muhameds saņēma pirmo no daudzajām Dieva atklāsmēm. Eņģeļa Gabriēla pasniegtajā Muhamedam nosūtītajā vēstījumā viņam tika pateikts, ka ir tikai viens Dievs, nevis daudz dievu, kā ticēja vairums arābu.…