Mūsdienu Eiropas Savienības apvienošanās process

Nekas pasaulē nemainās un nerodas no jauna, arī nepārtraukta visdažādāko Eiropas apvienību veidošana un sķelšanās. Pēdējā no tām ir Eiropas Savienība. Tās veidošanās process ir tikpat līdzīgs kā visa līdzšinējā vēstures gaita. Tranzīts, tirdzniecība, valstu apvienības, tā ir muitas vēsture, izveide, nozīmība. Nevaram arī uz šiem procesiem skatīties nodalīti, tā ir politika, un politika visur iet līdzās ekonomikai, un muita, ārējā robeža, tās stiprums vienmēr ir bijis būtiska politikas sastāvdaļa. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ir aizsācies mūžsenais un labi pazīstamais Eiropas atkalapvienošanās process, ar tām pašām nemirstīgajām vērtībā, zem kuru lozunga jau 2 reizes Eiropa ir bijusi vienota:
Brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustība;
Vienota muitas teritorija, muitas likumdošana un vienoti muitas nodokļi tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
ES dalībvalstis – 25 valstis:
1952.gads – Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga;
1973.gads – Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija;
1981.gads – Grieķija;
1986.gads – Spānija, Portugāle;
1995.gads – Austrija, Somija, Zviedrija;
2004.gads – Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, Ungārija.
Nezinot un nemēģinot pētīt savu un Eiropas pagātni, nav iespējams pareizi novērtēt šodienas radušās iespējas, situācijas vai draudus un, līdz ar to tikpat kā neiespējami kļūst prognozēt nākotnes procesus.
Līdz pat mūsdienām muita ir tā, kas pārstāv Lielās politikas un ekonomikas intereses katrā valstī un katrā laikmetā.…