4. Secinājumi
1. Demokrātijas jēdziens ir visai plašs, taču, lai noteiktu vai valsts patiesi sevi var dēvēt par demokrātisku valsti, tai ir jāatbilst un jāievēro noteiktas demokrātijas pamatpazīmes.
Piemēram:
1.1 Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā.
1.2. Valsts amatpersonas kalpo pilsoņiem, nevis otrādi.
1.3. Mums katram ir tiesības uz vārda un personas brīvību, ja dzīvojam demokrātiskā valstī.
2. Ja valsts aizsargā savas pilsoņu tiesības, tad pilsoņiem tai ir jāatlīdzina ar lojalitāti.
3. Nopietnākos draudus demokrātiskajai iekārtai rada tieši ekonomiskās neveiksmes.
4. Nepieciešams noteikts ekonomiskās attīstības līmenis, lai radītu labvēlīgus apstākļus demokrātijas nostiprināšanai valstī.
5. Pēc respondentu domām politisko partiju nespēja vienoties par kopējiem lēmumiem, kas ietekmē valsts attīstību šķiet vislielākais drauds mūsdienu demokrātijai.
6. Cilvēku vēlmi pārmērīgi iedzīvoties bagātībā un pašreizējo vēlēšanu sistēmu respondenti ir atzinuši par vismazāko draudu demokrātijai.
7. Aptaujātie ekonomisko stāvokli ir atzinuši par otro visbīstamāko draudu demokrātijai.
8. 62% aptaujāto Vidzemes reģiona iedzīvotāju atzīst, ka politiķu nekompetence un neprofesionalitāte ir nopietns drauds demokrātijai.
9. Puse respondentu uzskata, ka vārda brīvības ierobežošana nav drauds mūsdienu demokrātijai.
10. Demokrātijas stabilitāti garantē sabiedrības vidējā slāņa procentuālais lielums. Šobrīd Latvijā vidējais slānis samazinās uz nabadzīgā slāņa rēķina. Tas ir drauds demokrātijai.
11. Ja valsts sajūt politiskās iekārtas apdraudējumu, tad tā ir jāaizstāv. Tikai tas jādara likuma ietvaros un ar likumā atļautiem līdzekļiem.
…
