Plaši tiek atzīts, ka vietējas pašvaldības organizācija attiecās pie Amerikas demokrātijas infrastruktūras bāzes elementiem. Vēsturiski brīvība, demokrātija un pašvaldība kļuva par valsts politiskas dzīves pamatu. Amerikas liberālajai domai priekšstats par “republikām miniatūrā” ir tradicionāls – pašpārvaldītēm nomešanām ar tiešās demokrātijas institūtiem, imperatīvu mandātu un municipālo amatpersonu vēlēšanu. 1
A.Tokvīls savā grāmatā “Par demokrātiju Amerikā” rakstīja (1860.g.): “Municipālie nodibinājumi veido brīvo nāciju spēku. Nācija var izveidot brīvo pārvaldes sistēmu, bet bez municipāliem institūtiem viņa nevar saglābāt brīvības garu”.2
Bieži vien tiek runāts par ASV iekšējiem ekonomiskiem un sociāliem panākumiem un bieži vien akcentējot tieši Savienoto Valstu valdības lomu šajos sasniegumos. Bet diezgan reti kad var dzirdēt par municipālo sistēmu lomu šajos procesos. Tieši tāpēc, lai izpētītu ASV vietējo varu orgānu darbību un organizāciju, es savā referātā pievērsos dota temata apskatei. ASV labklājības sasniegumi, nepārprotami panākti ar iedzīvotāju atbalstu un ieinteresētību politiskajos procesos, kas, savukārt, izpaužas vietējas pārvaldes organizācijā. Tātad, mani ieinteresēja kāda ASV pašpārvaldes orgānu pozitīvā pieredze ver būt noderīga un izmantojama arī Latvijas apstākļos, proti, veicot nepieciešamās administratīvi teritoriālās reformas. Otrais aspekts, kas mani šķita aktuāls, decentralizācijas sistēmas efektivitāte, pašvaldību darbības saskaņošanā un sadarbošanās dažādos pārvaldes līmeņos, kā arī valsts ietekme uz pašvaldībām un to atkarības robežu diapazons. Kā arī, šķita nozīmīgi salīdzināt būtiskās atšķirības starp pašvaldību veidiem Latvijā un ASV, vai būtu iespējams ieviest ASV efektīvās vietējas pārvaldes struktūras arī Latvijas vietējas pārvaldes organizācijā kā lietderīgus jauninājumus. Arī pievērsu uzmanību ASV pašvaldību orgānu darbības tiesiskajam pamatam, proti, noskaidrojot tās vispārējus funkcionēšanas aspektus.…
