Mumifikācija

Izdzirdot vārdu mūmija, visticamāk pirmās asociācijas saistīsies ar apsējiem notītu senā ēģiptieša ķermeni. Vārdu mūmija lieto, lai apzīmētu mirušo, kuram āda, mati un pat nagi ir saglabājušies. Ķermenis var saglabāties (mumificēties) arī dabiskā ceļā, ja tas apglabāts noteiktā vidē, piemēram, karstās tuksneša smiltīs, kas ķermeni izžāvē, vai augstu kalnos, kur tas sasalst, kūdras purvā, kur tas saglabājas mitros apstākļos. Taču visslavenākās ir tās mūmijas, kuras radītas mākslīgi, izmantojot visdažādākās metodes. Mumificēšana pastāv jau ļoti sen.
Darba autores izvēlējas tieši šo zinātniski pētnieciskā darba tematu, jo viņiem ļoti patīk Senās Ēģiptes vēsture, un Ēģipte ir viņu sapņu valsts. Ēģipte tiek uzskatīta par piramīdu un faraonu zemi ar senu un interesantu vēsturi. Autoru darba mērķis ir atrast atbildes uz 3 svarīgākajiem jautājumiem: Kā mumificēt? Kādēļ mumificēt? Kā mumificēšana atspoguļojas mūsdienās?; kā arī uzzināt cilvēku attieksmi pret mumificēšanu mūsdienās. …