Šodien vēl nepastāv viennozīmīga un zinātniskās sabiedrības vienprātīgi akceptēta multikulturālisma definīcija. Multikulturālismu var uzskatīt par noteiktu metodoloģisko principu kopumu zinātnes visdažādākajām nozarēm (Multikulturālisms Latvijā, 1996., 11 .lpp.).
Multikulturālisms ir jauns zinātnes fenomens un kultūras forma, kas parādījās XX gs. otrajā pusē (Priedītis, 2003., 213. lpp.). Tās popularitāte liecina par jaunu cilvēces attīstības stadiju, kur cilvēks ir vērsts uz svešo, atšķirīgo, ar ko viņš ir kopā attiecīgajā laikā un telpā (Multikulturālisms Latvijā, 1996., 13.lpp.).
Multikulturālisms ir viens no tolerances aspektiem, kam pamatā ir kultūru līdzteku pastāvēšanas prasībā, savstarpēji iejūtoties, bagātinoties un attīstoties. Tās ideja izvirzās galvenokārt augsti attīstītajās Eiropas sabiedrībās, kur jau sen pastāv augsts kulturālas attīstības līmenis. Mūsdienu Eiropā multikulturālisms vispirmām kārtām paredz imigrantu kultūru elementu iekļaušanu Eiropas kulturālajā laukā1.
Multikulturālisms aizstāv kultūras plurālisma vērtībās un kultūras formu daudzveidības saglabāšanu. Multikulturālisma jēdziena pamatā ir visu kultūru vienlīdzības atzīšana, to atšķirību respektēšana un cieņa, jebkura veida diskriminācijas noliegšana. Jebkuram atšķirīgajam ir tiesības pastāvēt tāpēc, ka tas ir vēsturiski veidojies, tas ir neaizstājams, nevar ieņemt otra vietu, tā funkcijas ir oriģinālas un neaizstājamas.
Demokrātiskās sistēmas pamats ir balstīts uz politisko, reliģisko, filozofisko, kultūras atšķirību atzīšanu. Neviena no kultūrām netiek apspiesta, kā arī tiek radīti labvēlīgi apstākļi kultūras attīstībai (Multikulturālisms Latvijā, 1996., 12.lpp.).
Multikulturālisma mērķis ir nacionālās pašcieņas saglabāšanas nodrošināšana.…