Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:253959
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ANOTĀCIJA    3
  ANNOTATION    4
  SATURS    5
  IEVADS    6
DIKĻU PILS    7
1.1  PILS PIEDĀVĀJUMI    9
1.1.1  RESTORĀNS    9
1.1.2  ATPŪTAS KOMPLEKSS    9
1.1.3  RELAKSĀCIJAS ZONA    9
1.1.4  MASĀŽAS KABINETS    10
MEZOTNES PILS VIESNĪCA    11
DUNDAGAS PILSMUIŽA    13
JAUNMOKU PILS    14
4.1  PILS PIEDAVĀJUMI    15
4.1.1  VIESNĪCA    15
4.1.2  KĀZAS    15
4.1.3  PILS LEĢENDA    15
  NOBEIGUMS    17
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    18
Darba fragmentsAizvērt

Izvēlējos rakstīt šo darbu, jo uzskatu, ka šī tēma ir aktuāla mūsdienās, jo daudzi cilvēki vēlās svinēt dažādus pasākumus ārpus mājā, piem., kāzas, dzimšanas dienas u.t.t. Īsumā aprakstīšu populārākās vietas Latvijā kur var svinēt dažādus svētkus un rīkot dažādus pasākumus.
Dikļi ir kluss lauku ciemats Latvijas ziemeļu daļā, kur dzīvo tikai aptuveni pus tūkstotis cilvēku. Latvijā Dikļi ir atpazīstami kā latviešu teātra un dziesmu svētku tradīciju dzimšanas vieta.
1818. gadā Dikļu muižā 1 (Attēls 1.1 Dikļu pils) tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās Dikļu zemnieki.
1864. gada Vasaras svētkos netālu no Dikļu muižas parka norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētie pirmie Dziesmu svētki.
Dikļi ir bagāti ar dažādiem vēstures objektiem. No Dikļu pils ozolu aleja ved tieši uz nelielo 1722.g. stāvbūvē celto koka baznīcu, kur 1848.g. tika pārveidota par mūra celtni, saglabājot agrākās formas. No 1857.–1867.gadam baznīcas mācītājs bija J. Neikens. Baznīcā atrodas viens no greznākajiem baroka laika Vidzemes baznīcu altāriem (1698.g.) un kancele (1699.g.), ko darinājis Rīgas tēlnieku darbnīcas tēlnieks J. D. Štrauss, kas strādājis arī pie Rīgas Pētera baznīcas portāla akmens figūrām, kā arī darinājis Ugāles baznīcas interjera elementus.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties