Muitas nodoklis ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību valsts var regulēt tautsaimniecību kopumā, sekmējot nozaru attīstību, papildinot valsts budžetu.
Latvijas muitas darbību definē divi svarīgi likumdošanas akti:
Likums par muitas nodokli (tarifiem)
LR muitas likums,
kuri nosaka pietiekamu juridisko pamatu muitas darbībai un muitas nodokļa iekasēšanai no precēm, kuras ir šķērsojušas LR robežu.
Kārtību, kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā preces un citus priekšmetus apliek ar muitas nodokli, piemērojot muitas tarifos norādītās muitas nodokļa likmes, nosaka likums “Par muitas nodokļiem(tarifi)”.
Muitas nodokli noteiktā kārtībā saskaņā ar šo likumu valsts budžetā iemaksā fiziskās un juridiskās personas, kas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Maksājumi jāizdara bezskaidras naudas norēķina veidā, bet fiziskajām personām atļauts maksājumus kārtot arī skaidrā naudā.
Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz:
1)preču vai citu priekšmetu muitas vērtību;
2)muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru;
3)šajā likumā un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču un citu priekšmetu izcelsmes noteikumiem.
Preces un citus priekšmetus klasificē pēc:
1) Muitas tarifi piemērojami precēm un citiem priekšmetiem, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas robežai, ja šīs preces un citi priekšmeti tiek aplikti ar muitas nodokli, kā arī ja tie atbilst attiecīgajam preces vai citu priekšmetu kodam saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru.
2) Precēm un citiem priekšmetiem, kuru kodu deklarēšana pēc preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un kombinētās nomenklatūras saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta instrukciju varētu prasīt nesamērīgi daudz darba un lielus izdevumus, var uz deklarētāja lūguma pamata piemērot tādus kodus, kuriem muitas tarifos atbilst augstākā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa likme.
3) Tranzītpārvadājumos muitas iestādes var atļaut deklarētājam vienkāršotu preču un citu priekšmetu kodu deklarēšanu, bet nedrīkst atļaut vienkāršoti deklarēt tādas tranzītkravas, kurās ir preces un citi priekšmeti, kas Latvijas Republikā tiek aplikti ar akcīzes nodokli, kā arī preces un citi priekšmeti, kuru importam Latvijas Republikā nepieciešamas speciālas uzņēmējdarbības atļaujas (licences). Vienkāršotā deklarēšana attiecas tikai uz preču un citu priekšmetu kodu atbilstoši preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai un kombinētajai nomenklatūrai.…