1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akts politiski pasludināja, ka radusies jauna, no Krievijas impērijas neatkarīga valsts. Ritot gadu desmitiem un simtiem Latvijas teritorijā bija radusies noteikta tiesību sistēma, ko jaunā valsts, ciktāl tā nebija pretrunā ar pašas interesēm, pārņēma. Līdzīgā situācijā Latvija atradās pēc 1990.gada 4.maija, kad politiski tika pasludināta Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Muita kā attīstības gaitā veidojusies sarežģīta tiesību sistēma nav iespējama bez tiesiskās pēctecības faktora. Šajā nelielajā darbā jūs varēsiet ieskatīties šīs sarežģītās sistēmas vēsturiskajā attīstībā un šodienā, kas, cerams, palīdzēs gūt par to adekvātu priekšstatu.
Rakstot šo darbu zināju, ka būs jāpēta daudz aizvēsturisku momentu par muitu. Mēs visi zinām, ka muita ir pastāvējusi jau ilgu laiku pirms mums. Senākās liecības par muitu ir atrodamas Jersikas Visvalža valdīšanas laikā. Arī Hanzas uzplaukuma laikā muita attīstījās, taču pilnīgai un drošai attīstībai tai vēl stāvēja priekšā garš ceļš. Bija jāiziet cauri gan Livonijas milzīgai kontrolei, gan XVI – XVIII gadsimtā valdošajām privilēģijām, kuru laikā Kurzemes hercogs Jēkabs darīja visu, lai stiprinātu Kurzemes ostu pozīcijas konkurencē ar Rīgas ostu. Tam visam sekoja arī muitas karš, kas izcēlās starp Kurzemes hercogisti un Zviedriju. Tad pienāca laiks Cariskās Krievijas muitas iestāžu darbībai Latvijas teritorijā, kurai tuvu jau stāvēja Pirmais Pasaules karš, kura laikā mainījās muitas sistēma tās darbības apstākļi. Turpmāk muita darbojās kā neatkarīgas Latvijas valsts muita, taču, lai sasniegtu Atjaunotu Latvijas Valsts muitu bija jāpacenšas vēl ilgi un dikti. Bet tāpēc arī rakstu šo darbu, lai rastu atbildes uz visiem jautājumiem, kas skar muitu un tās aizvēsturi.
Mans uzdevums ir jums pierādīt to, ka muita ir pastāvējusi arī agrāk, ka tā dažubrīd ir bijusi sakārtotākā nekā šobrīd un to, ka mūsdienu muitas ierēdņu darbs sekmējas ar pilnvērtīgas muitas izveidi.
Lai vairāk un īstāk saprastu to, ar ko muita nodarbojas ir jāzina tās funkcijas, kuras, tad arī nosaka muitas darbību. Muitai ir jāaizsargā valsts ekonomiskā suverenitāte un iekšējais tirgus, kā arī sabiedrība un veselība, kontrolējot komerciāli aizliegto preču pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas robežai. Un ne tikai kontrolēt aizliegtās preces, bet arī pāri Latvijas Republikas robežai pārvietojamās preces un priekšmetus. Kad preces tiek pārvietotas pāri Latvijas Republikas robežai un muitas maksājumi tiek iekasēti vienveidīgi LR muitas iestādēs, tiek veicināta ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstība.…
