Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai jāsaskaras ar dažādām sistēmām, kuru darbība jāsaskaņo ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem sagatavošanās, izveides un uzturēšanas priekšnosacījumiem un principiem. Pie šīm sistēmām pieder arī Muitas informatīvā sistēma. Līdz ar pievienošanos Eiropas kopējai saimei, Latvijas paveras plašākas iespējas arī ārējās tirdzniecības jomā. Lai Latvija spētu sekmīgi iesaistīties arvien straujāk pieaugošajā starptautisko darījumu apritē, tai ir jāpanāk veiksmīga savas ekonomikas attīstība atbilstoši brīvā tirgus principiem.
Šī iemesla dēļ ir jāpēta esošā Muitas sistēma, jāatrod tās vājie punkti un jārod risinājums tiem.
Darba mērķis ir attēlot Muitas informatīvās sistēmas, to darbības principus un veidus Latvijā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
Izpētīt pastāvošo Latvijas muitas sistēmu;
Izpētīt procesu, kā šī sistēma tika ieviesta;
Iepazīties ar citām pastāvošajām un jaunajām sistēmām.
Darbu rakstot tiek izmantotas analītiskā, grafiskā, statistiskā un salīdzinošā metode. Ņemot vērā darba specifiku galvenā ir salīdzinošā metode. Informācija, galvenokārt, ir iegūta internētā, jo citos informācijas avotos tā ir nepilnīga un bieži jau novecojusi.
Galvenais līdzeklis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķu un stratēģiskā plāna īstenošanai ir VID informācijas sistēmas (IS) izveide.
Lai veiktu šos uzdevumus, Valsts investīciju programmā ir iekļauta apakšprogramma "Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma".
VID IS mērķis ir izveidot vienotu, mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas sistēmu VID darbinieku un klientu vajadzībām, kas būtu modificējama, mainoties normatīvajiem aktiem, VID mērķiem vai struktūrai.
VID IS izveidošana ir līdzeklis vispārējo VID stratēģisko mērķu sasniegšanai, lai paaugstinātu VID darba produktivitāti, uzlabotu nodokļu maksātāju apkalpošanu, veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu nodokļu maksātāju un nodokļu maksājumu kontrolējamību.
Veidojot nodokļu informācijas sistēmu (NIS), 1998. gadā tika pilnveidotas nodokļu maksātāju reģistru datu bāzes, nodokļu uzskaites, uzņēmumu gada pārskatu apstrādes, valsts amatpersonu deklarāciju informācijas, kā arī VID teritoriālo iestāžu darbības novērtēšanas sistēmas. 1998. gadā tika uzsākta visu šo sistēmu pilotversiju darbināšana kādā VID teritoriālajā iestādē vai centrālā aparāta struktūrvienībā. [12]
Valsts ieņēmumu dienestā 1998. gadā tika uzsākta PHARE programmas ietvaros finansēts projekts muitas deklarāciju automatizētas apstrādes sistēmas ASYCUDA (Automated System of Customs Declaration) ieviešana LR muitas vajadzībām. Šīs sistēmas izstrādātājā un attiecīgi arī autortiesību īpašniece ir viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām – UNCAD (United Nation Conference of Trade And Development). 2001. gadā tika pabeigts ASYCUDA ieviešanas posms PHARE programmas ieviešanas ietvaros, kas sevī ietver ASYCUDA++ Ver. 1.16 pielāgošanu Latvijas nacionālās nodokļu sistēmas muitas jomā vajadzībām, LR Muitas ierēdņu apmācību un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Šobrīd darbojas ASYCUDA++ Ver. 1.18, kura tika ieviesta 2003. gada maijā. Šī sistēma tika ieviesta, saskaņojot izvēli ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, par jaunās muitas informācijas sistēmas (MIS) ieviešanu. Arī šī sistēma atbalsta tikai daļu no muitas funkcijām, turklāt ASYCUDA++ pielāgošanai LR specifikai un ieviešanai vajadzīgais periods bija apmēram 2 gadus ilgs. Līdztekus prasību specificēšanai ASYCUDA++ konfigurēšanā, modificēšana un papildināšana bija jāuztur arī esoša MIS, jānodrošina datu apmaiņa, kā arī jāprecizē un jāizstrādā jaunās MIS komponenti ASYCUDA++ nenosegto funkciju atbalstīšanai. [12,13]
Lai nodrošinātu efektīvu VID organizatorisko darbību (īpaši ņemot vērā VID darbinieku skaitu un teritoriālo izkliedi), blakus tiešo VID funkciju automatizēšanai tikpat svarīga ir atbilstošas VID pārvaldības informācijas sistēmas ieviešana. Tā sastāvēs no vairākiem komponentiem:
personāla uzskaites sistēmas;
mācību darba uzskaites un plānošanas;
lietvedības sistēmas;
VID INTRANETA u.c.
Darbs atbilstoši informatizācijas projektam notiek, ne tikai veidojot VID programmatūru, bet arī uzlabojot atbalsta sistēmas un infrastruktūru. Tiek apmācīti VID darbinieki, kā arī investēti līdzekļi citos reģistros. Pirmsākumos projektam tika piešķirtas investīcijas Ls 4,525 milj. ar nosacījumu, ka aptuveni 2 milj. latu tiks izmantoti vairāku valsts reģistru sakārtošanai un kopīgas infrastruktūras izveidošanai.…
