Veidojoties demokrātiskai sabiedrībai, pieaug personalvadības politikas, organzatorisko, pedagoģisko un psiholoģisko aspektu izpratnes un to metožu izmantošanas loma.
Vadītājs vada ne tikai uzņēmumu, bet galvenokārt cilvēkus, kuri īsteno uzņēmuma un savus mērķus.
Organizācija kopumā sekmīgi pilda izvirzītos uzdevumus, funkcionē efektīvi, ja katrs tās indivīds ir ieinteresēts darbā un strādā ražīgi.1
Personāla vadībā būtiska vieta ir motivācijas procesam. Lai gūtu gandarījumu un ilgstošu interesi par darbu, nepieciešami jauni stimuli, lai papildinātu tos, kuru dēļ darbinieks izvelējās konkrētu uzņēmumu un amatu.
Motivācijas ietekmē notiek šādi procesi:
Darbinieks gūst gandarījumu par paveikto un ikdienas darbu;
Uzņēmums ietaupa līdzekļus, jo darbu var paveikt ar mazāku darbinieku skaitu;
Saglabājas vajadzīgie darbinieki, jo motivēts cilvēks darba vietu nemainīs.
Motivācija ietekmē:
darba atmosfēru, saskarsmi, ražību, saliedētību, morālo stāvokli, saikni ar sabiedrību, imidžu, sadarbību ar klientu, materiālo un tehnisko apgādi, radošumu, plānošanu, organizāciju, uzdevumu izpildi, vadības pilnveidošanu, kontroli.
Motivācija nav:
rupja piespiešana, apmānīšana, manipulācija, negodīgums, korupcija savu vajadzību apmierināšana un nerēķināšanās ar citu vajadzībām, draudi, sava personiskā veidola uzspodrināšana, tukši solījumi. 2…