1.Motivācijas teorijas
1.1.Vajadzību teorijas
Vajadzību teoriju pamatā ir pieņēmums, ka neapmierinātās vajadzības izraisa negatīvu stāvokli un indivīds cenšas ar attiecīgu uzvedību no šī stāvokļa izkļūt.
Šai grupā ietilpstošās teorijas vajadzības iedala kategorijās un izšķir jēdzienus „izvairīšanās no neapmierinātības ” un „apmierinātības radīšana”.
Plašāk pazīstama ir Maslova vajadzību hierarhija, Adlerfera „ERG” teorija, Maklellanda vajadzību teorija un Hercberga divfaktoru teorija.
1.2.Kognitīvās teorijas un procesuālās teorijas
Šīs grupas teoriju pamatā ir kognitīvo struktūru, uztveres un motivācijas procesu izpratne.
1.Gaidu teorijas
Tās izskaidro motivāciju ar gaidām: noteiktai rīcībai būs noteiktas sekas. Tiek ņemta vērā arī pieredze. Cerības uz pozitīvām sekām ir labs motivētājs, ja iespējams pamatot, ka pozitīvās sekas iestāsies pēc darbības, kura jāmotivē. Šīs teorijas ir ārējās motivēšanas pamatā.
2.Mērķa teorijas
To kodols ir tēze, ka mērķi, par kuriem vienojas, vai paša izvēlēti mērķi motivē. Šīs teorijas izriet no pārliecības, ka cilvēkus ir iespējams motivēt.
3.Taisnīguma teorijas
To centrā ir viens, taču svarīgs aspekts: motivācija ir lielāka, ja cilvēks pret sevi izjūt tādu pašu attieksmi kā pret pārējiem, kas ar viņu salīdzināmi, un motivācija samazinās, ja cilvēks jūt, ka viņam nodarīts pāri salīdzinājumā ar pārējiem. Runa ir nevis par pilnīgi vienādu izturēšanos, bet gan par apstākļiem atbilstošu, salīdzinoši godīgu izturēšanos.
4.Reakcijas teorijas
Šīs teorijas pieņem, ka cilvēku uzvedība ir apzināta un, pastāvot noteiktai brīvībai, viņi darbojas motivēti – atbilstoši saviem priekšstatiem par vērtībām. Šīs teorijas noliedz to ārējo motīvu iedarbību, kuri nesaskan ar cilvēka priekšstatiem un vērtībām. …
