Pēdējos gados mūsu valstī arvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērotu darbinieku atrāšanu un noturēšanu uzņēmumā. Tomēr uzņēmumu vadītājiem bieži vien trūkst zināšanu, kā to maksimāli efektīvi izdarīt. Vadītājiem ir nepieciešamas zināšanas par cilvēku psiholoģiju un vajadzībām.
Motivēšana ir svarīga uzņēmējdarbības funkcija. Tas ir tās kas ļauj darbiniekiem strādāt efektīvāk.
Studiju darba priekšmets ir motivācijas efektivitātes novērtēšanas metodes. Studiju darba objekts ir uzņēmums sia „Baltic Cosmetic Holding Retail”.
Studiju darbs ir sadalīts divās daļās: analīzes un projektu daļās. Analīzes daļā ir apskatīta motivācijas būtība un radīšanas process, motivācijas efektivitātes novērtēšanas metodes u.c. Projektu daļā tiks veikta uzņēmuma sia „Baltic Cosmetic Hoding Retail” motivāciju projektu apskāts un analīze, kā arī darbinieku motivācijas novērtēšana.
Darba mērķis ir novērtēt uzņēmuma motivācijas efektivitātes novērtēšanas metodes uzņēmumā.
Darba uzdevumi:
izskatīt motivācijas faktorus un vispārējo motivēšanas modeli;
apskatīt dažās motivēšas teorijas, kuras ir visplašāk pielietotas uzņēmumos;
izskatīt personāla novērtēšanas procesa grūtības;
veikt uzņēmuma sia „Baltic Cosmetic Holding Retail” motivācijas projektu apskati;
veikt uzņēmuma darbinieku aptauju pēc Frederika Hercberga teorijas;
izteikt secinājumus un priekšlikumus.
Studiju darba ierobežojums ir informācijas novecošanas faktors, tāpēc ka motivējošie projekti uzņēmumā nepartraukti mainās, kā arī mainas darbinieki un uznēmuma mērķi. Darba izmantotie dati ir līdz 2006. gada novembrim.
Uzņēmuma darbinieki ir netiešie uzņēmuma vadītāji. Darbinieki nodrošina visus ikdienas uzņēmuma procesus. Un ļoti bieži menedžeri maldīgi domā, ka uz papīra labi izstrādāts plāns efektīvi sakārtota organizācijas struktūra darbosies pati no sevis. Bet praksē tā nenotiek. Plānojot un organizējot darbību, nepieciešams arī uzņēmuma dabiniekus motivēt attiecīgi darboties, pildīt savus pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Nepieciešams racionāli izmantot cilvēka faktora potenciālu un, pirmām kārtām, motivāciju, kura ir viena no vadības pamatfunkcijām.
Motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā.
Tā ir motivējuma būtības definīcija, kas jāņem vērā menedžerim, izpildot attiecīgas funkcijas. Šajā sakarībā motivēšanu organizācijā var definēt šadi:
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgus mērķus.
Motivācija ir cilvēku vadīšanas pamatā, un tā nozīmē daudz vairāk nekā uzslava par labi padarītu darbu. Vadītājam ir nepieciešamas spējas, lai izprastu un radītu tādus apstākļus, kuros visiem komandas locekļiem tiktu radīta motivācija. Tas ir milzīgs izaicinājums: lai radītu motivāciju dažādiem cilvēkiem, ir nepieciešami atšķirīgi apstākļi, kuri laika gaitā var mainīties.
Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu personīgos mērķus. Mērķi, pēc kuriem cilvēki tiecas, var būt gan materializēti – nauda, paaugstinājums darbā, gan arī abstrakti – pašparliecināšanās, gandarījums par veicamo darbu. Piemērām cilvēkiem līdz 30 gadiem svarīgākā ir pašapliecinšanās, cilvēkiem no 30 līdz 45 gadiem – darba stabilitātē, bet cilvēkiem pēc 45 gadiem primārās ir sociālās garantijas[7; 61.lpp].…
