3.4. Secinājumi
1. Viens no svarīgākajiem darbinieka motivātoriem ir atalgojums par padarīto darbu. Tas ir kā dzinējspēks atrasties darba vietā, darīt darbu. Var secināt to, ka ja pieliks pie algas, tad darbinieku vēlme attīstīt sevi un uzņēmumu pieaugs. Rodas nepamatots atzinums – ja vairāk maksās, tad darbs tiks veikts labāk. Personīgā pieredze rāda īstā motivācija rodas nevis no atalgojuma palielināšanas, bet no patikas pret darbu ko dari.
2. Diemžēl profesionālo izaugsmi darbinieki nenovērtē tik augstu kā algu, tas ietekmē darbinieku rotāciju, organizācijā darbinieki mainīsies bieži, un galu galā bez sava amata profesionāļiem cietīs organizācijas darbība.
3. Darbinieki ikdienas darbā nejūt atbalstu no vadības, bet drīzāk to uzskata par biedu no kura ir jābaidās. Viņu bailes ir pamatotas, jo vadība reti iesaistās parastajā darba ikdienā, bet sapulču laikā tiem nepamatoti jautā kāpēc darbs nesokas tik raiti un tā kā gribētos.
4. Izglītotāki cilvēki (augstākā izglītība) vieglāk atrod motivāciju strādāt, jo darbs rit ātrāk un bez īpašiem sarežģījumiem, jo tiem ir pietiekami daudz teorētisku zināšanu, kuras pielietot praksē. Darbiniekiem ar zemāku izglītības līmeni darbs šķiet sarežģītāks un līdz ar to ir mazāk intereses.
5. Darbinieki apzinās, ka motivācijai ir liela nozīme, bet, lai to pielietotu praksē, tie uzskata, ka tikai ar iekšējo motivāciju nav gana, ir vajadzīgi arī dažādi ārējie motivātori.
…