1.Motivēšanas būtība un nozīme
Cilvēka „Es” ir saistīts arī ar motivāciju. Viens no motīviem ir vēlēšanās izskatīties pozitīvi savās un citu acīs. Zems pašvērtējums vienā sfērā var tikt kompensēts ar augstu pašvērtējumu citās sfērās.1
Plānošanas un organizēšanas procesā menedžeris nosaka mērķus un līdzekļus to sasniegšanai, pieņem lēmumus par darbinieku apvienošanu nodaļās, darba specializāciju un darbības koordinēšanu. Diemžēl ļoti bieži menedžeri maldīgi domā, ka uz papīra labi izstrādāts plāns un efektīvi sakārtota organizācijas struktūra darbosies pati no sevis. Praksē tā nenotiek. Plānojot un organizējot darbību, nepieciešams arī darbiniekus motivēt attiecīgi darboties, pildīt pienākumus, lai sasniegtu arganizācijas mērķus. 2
Katram uzņēmumam, kurš ir ieinteresēts ražīgi strādāt un ilgstoši pastāvēt, būtiska loma ir motivācijas procesam. Ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs cita attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.
Darbinieku darbība ir atkarīga no trīs faktoriem:
prasmes un spējām (iespējas veikt attiecīgu darbu)
motivēšanas (būt ieinteresētam veikt attiecīgo darbu)
resursiem (materiāli, instrumenti, iekārtas, informācija).
Ar vārdu „Motivācija” parasti apzīmē cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kuri mudina viņus darboties. Ar motivāciju ir cieši saistīti tādi jēdzieni kā „vajadzības”, „dziņas” „tieksmes”.
Motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā.
Motivēšana ir darbinieku stimulēšanai izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.
1.1.Vispārējais motivēšanas modelis
Pirms darbinieku rīcības motivēšanas izskatīšanas lietderīgi iepazīties ar motivēšanas procesu. Motivēšanas modelis sastāv no šādiem nozīmīgākajiem elementiem
vajadzības;
vajadzību apmierināšanas iespēju meklēšana;
rīcības izvēle, lai apmierinātu vajadzības;
vajadzību apmierināšanas vērtējums;
jaunu vajadzību meklēšana.
…
