Skola ir organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt harmoniskas personības attīstību, ar to saprotot: “cilvēku, kurš savā attīstībā un darbībā saskaņo gan individuālās dzīves, gan sabiedriskās dzīves vajadzības, gūst gandarījumu un piepildījumu katrā no tām, apzinās savas dzīves jēgu un, nezaudējot vērtību orientierus, spēj nepārtraukti mainīties līdz ar apkārtējās pasaules pārmaiņām, kā arī pats pārveidot šo pasauli, saskaņojot savas un citu vēlmes, vajadzības un iespējas.”1 Lai šāda personība veidotos, ir nepieciešama sekmīga skolotāja un skolēna, skolotāja un vecāku, skolēna un vecāku sadarbība. Kā ceturtais nozīmīgais sadarbības posms ir jāmin skolotāju kolektīva un skolas vadības (direktora) sadarbība, kas ietekmē attiecības kolektīvā, darba kvalitāti, kā piemēram, jaunāko metožu izmantojumu, jaunāko tehnoloģiju izmantojumu skolā. Direktoram ir daudz un dažādi uzdevumi skolā, bet kā nozīmīgāko gribētos minēt skolotāju, skolas personāla motivēšanu labākam darbam. Motivēšanas nozīmi vadītāja darbā g ribētu izvirzīt kā sava darba problēmu.
Aplūkojot dažādus avotus, var secināt, ka motivācijas definīcijas un izpratnes ir dažādas. Piemēram, V. Reņģe uzskata, ka motivācija: “Parasti apzīmē cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kuri mudina viņu darboties. Ar motivāciju cieši saistīti jēdzieni kā “vajadzības”, “dziņas”, “tieksmes”.”2 Tātad kāda cilvēka rīcības motīvi ir vairāk iekšēji noteikti, neapzināti. Tos nosaka cilvēka vecums, izglītība, noteikta situācija. Bet kā skaidrot to, ka divi skolotāji cenšas viens no otra izvairīties, jo viņu uzskati ir diametrāli pretēji? Pie kā ierindot apzinātos rīcības motīvus? Skaidrojot motīvus, pretējās domās, gan runājot par mācību procesu, ir V. Zelmenis: “Motīvi ir apziņā pamatoti darbības un attieksmju rosinātāji. Tos izraisa cilvēka apzinātās vajadzības, intereses, viņa pārliecība, nākotnes nodomi, emocionālā attieksme un citi psiholoģiskie faktori, ko savukārt var ietekmēt dažādi pastāvīgi vai mainīgi ārējie apstākļi.”3 No šī skaidrojuma redzam, ka V. Zelmenis par motīviem uzskata tos rosinājumus, kurus pats cilvēks ir apzinājies, atzinis par pieņemamiem u.tml. Tātad šeit varētu ierindot iepriekšminēto skolotāju izvairīšanos, bet tomēr- ne vienmēr cilvēks spēj pamatot savu rīcību……
