Latvijas ekonomikai attīstoties, sakārtojas arī darba devēju un darba ņēmēju attiecības. Uzņēmumu īpašnieki un vadītāji saprot, ka jēdziens „darbinieku motivācija” vairs nav tikai pozitīvas variācijas par tēmu "darba alga". Šī savā ziņā skarbā dzīves realitāte ietver sevī arī domu, ka uzņēmuma vadītāji vairs nevar izmantot naudas atalgojumu kā galveno vai pat vienīgo darbinieku piesaisti viņu darba pienākumiem. Veiksmīga biznesa pamatā bieži vien it pārdomāta cilvēku resursu vadīšana un koordinēšana. Psiholoģijas un ekonomikas literatūrā tiek piedāvāti daudz un dažādi citi veidi kā stimulēt darbinieku lojalitāti un ieinteresētību pavadīt dienas lielāko daļu produktīvi strādājot uzņēmuma labā. Gadiem ejot ir pierādījies, ka motivētiem darbiniekiem ir ļoti nozīmīga loma kompānijas veiksmīgā darbībā un attīstībā. Tiek uzskatīts, ka tikai tai organizācijai, kas būs spējīga motivēt savus darbiniekus, tirgū veiksies. Savā darbā motivētie darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība, viņi ir tendēti uz kvalitatīvas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu un uzņemas atbildību par sava darba kvalitāti. Uz šī fona savādi izskatās dažu vadītāju paziņojumi, kas apgalvo pretējo, tradicionālās motivācijas metodes pasludinot par neefektīvām un novecojušām.
Par kursa darba tematu izvēlējos darbinieku motivācijas nepilnības SIA „RIMI LATVIA”, jo, strādājot par vienu no vadošajiem darbiniekiem uzņēmuma struktūrvienībā „RIMI Tukums”, esmu saskārusies ar mūsdienu vislielāko problēmu-darbinieku mainību. Kadru mainības negatīvo tendenču ietekmē kompānijai nākas nemitīgi tērēt līdzekļus personāla meklēšanai un atlasei, tā apmācībai un adaptācijai. Zems mainības līmenis arī nav ideālais variants – tas noved pie „asins nosprostošanās”. Jauni uzņēmumā ienes jaunas idejas, pieejas, kas veicina uzņēmuma efektivitāti un ražīgumu. Pēdējā gada laikā kadru mainība uzņēmumā ir kļuvusi nenormāli augsta, jo darbinieki, tiklīdz pamana kādu labāku (drošāku vai draudzīgāku) vietu, pamet šādu uzņēmumu, un viņu vietā nāk arvien sliktāki – iesācēji, kuri neapzinās darba vērtību, ilgstošie bezdarbnieki, kuri vairs nevēlās strādāt par 0,75 Ls stundā, neprofesionāļi, kuru apmācībā tiek ieguldīts liels laika patēriņš, bet galarezultāta nav. …
