IEVADS
Cilvēks pēc savas būtības ir aktīvs, darbīgs. Viņa aktivitāte izpaužas dažādos uzvedības veidos. Vērojot citu cilvēku uzvedību vai rīcību, mums bieži sev jājautā, kāpēc šis cilvēks dara to un tādā veidā? Kas viņu rosina tā rīkoties? Reizēm cilvēki, mūsuprāt, ir nepiedodami gausi, neiesaistās darbībā, toties citi ir pārgalvīgi un izdara dažādas neprātības. Cilvēki to dara tāpēc, ka ir motivētai kaut ko darīt.
Mācīšanās ir process, kurā cilvēks pārņem no sabiedrības jau esošu pieredzi, apgūst zināšanas, pilnveido savu pieredzi, kura ir jāmotivē.
Mērķis: Mūsu darba mērķis ir apkopot informāciju par mācīšanās motivāciju un uzzināt kāda ir mācīšanās motivācija mūsu klases biedriem.
Uzdevumi:
1. apkopot teorētiskās atziņas par mācīšanās motivāciju;
2. veikt praktiskus pētījumus par klases biedru mācīšanās motivācjiju.
Hipotēze: Ja skolēnam ir lielāka mācīšanās motivācija, tad viņš var pārvarēt dažādas grūtības, lai sasniegtu labus māčību rezultātus.
Pētījuma metodes:
1. teorētiskās izpētes metodes (literatūras analīze un sintēze)
2. empīriskās (skolēnu anketēšana)
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 5. nodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras, anotācijas un pielikuma.
1. MOTIVĀCIJU VEIDI
Geidžs un Berliners savā darbā pedagoģiskā psiholoģija izšķir divus motivāciju veidus: ārējā un iekšējā motivācija.
Ārējā motivācija balstās uz ārējiem pamudinošiem apstākļiem, tādiem kā citu cilvēku uzvedība, apbalvojumi un sods, apkārtējo cilvēku vērtējums un reakcijas konkrētajā situācijā. Piemēram, skolēns sāk kārtīgi izpildīt mājasdarbus, jo viņam apsolīts mobilais telefons, magnetofons u.tml. Vai arī, vairākums vienas klases zēnu ir pierakstījušies kādās sporta nodarbībās un tāpēc Kārlis arī to izdara.
…
