Motivācija profesijas izvēlē sociālo darbinieku vidū

SECINĀJUMI
Apkopojot teorētiskās literatūras studijās gūtās atziņas un praktiskā pētījuma rezultātus, var secināt, ka:
- Sociālais darbs ir profesija, kas prasa plašas zināšanas un redzesloku, gan analītisko, gan radošo domāšanu, noteiktas personības īpašības, tāpēc ne katra cilvēka personība ir piemērota darbam šajā profesijā.
- Sociālais darbs ir saistīts ar virkni riska un stresa faktoriem, tādiem kā darbs ar cilvēkiem, klientiem no dažādiem sociāliem slāņiem, bieži vien atkarīgiem no alkohola un narkotiskajām vielām, ar antisociālu uzvedību. Pastāv risks inficēties ar dažādām, tajā skaitā smagām slimībām, kļūt par agresijas vai vardarbības upuri. Ir liels “izdegšanas” risks.
- Cilvēki, kas izvēlas sociālo darbu kā savu pirmo profesiju dara to aiz vēlmes padarīt pasauli labāku, aiz vēlmes palīdzēt, tāpēc, ka viņiem tā ir misijas apziņa, neskatoties uz zemo profesijas prestižu sabiedrībā un nepietiekamo atalgojumu.
- Tie, kas sociālo darbu izvēlas kā otro profesiju, iespējams, ienes tajā jaunu skatījumu kopā ar savu agrāko darba pieredzi un zināšanām, tomēr rodas jautājums par viņu motivāciju. Ja sociālais darbs ir gadījuma izvēle, kas balstās uz tādiem motīviem kā darbs tuvu mājām vai brīvas darba vietas, pieprasījums darba tirgū, vai darbinieks ir motivēts strādāt ar lielu atdevi, kādu prasa šī profesija.
…