Latvijā ir pieci dabas rezervāti (Moricsalas, Slīteres, Grīņu, Krustkalnu un Teiču) ar kopplatību 29,3 tūkst. ha, tajā skaitā 6,9 tūkst. ha stingrā režīma zona.
Bet es par sava referāta tēmu izvēlējos Moricsalas rezervātu, jo tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija.
Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727. gadā ar nelielu karaspēka nodaļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka.
Rezervāts izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
Rezervāta kopējā platība ir 818 hektāri (Luziķērtes līcis ar akvatoriju - 702 hektāri, Moricsala - 83 hektāri un Lielā Alkšņu sala - 33 hektāri), un tā robežas noteiktas saskaņā ar Moricsalas dabas rezervāta shēmu un Moricsalas dabas rezervāta robežu aprakstu.
Lai nodrošinātu dabas ekosistēmu aizsardzību un dabas resursu ilgt spējīgu izmantošanu, rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas:
1) stingrā režīma zona;
2) regulējamā režīma zona.
…
