Morales paskaidrojums.
Morāle (franču morale 'tikumība' – no latīņu moralis 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Morāle ir vēsturiski mainīga. Par morāli dēvē arī tikumisku atziņu vai secinājumu, vai arī pamācību, kas var būt pausta, piemēram, literārā darbā.
Morālei ir jābūtības, imperatīvā daba. Latīniski imperativus – pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, ir nepieciešams. Pastāv divi sprieduma veidi – vērtību un faktu spriedumi. Vērtību spriedumos ir izteikta iespējamība. Tas, kā vēl nav (neesamība), bet kas ir vēlams un kam būtu jābūt (jābūtība). Faktu, dzīves īstenības spriedumos ir izteikta informācija par esošo (esību). Ētika ir zinātne par morāli. Tā paskaidro un apraksta un mācā morāli. Izjaucot morāles teoriju, mēs saduramies ar lielu problēmu daudzumu. Sākot ar vienu, neizbēgami pārej pie visiem citiem. No pirmā skatiena morāle izskatās kā dažādi uzvedības likumi ( pret citiem, pret sabiedrību un pašu sevi). Kādas gan prasības uzrāda morāle? No pašiem vienkāršākajiem: piekāpieties vietu vecākajam, paceliet kritušu - līdz apkopotiem: rīkojieties attiecībā pret citiem tā, kā gribētu, lai tie rīkotos attiecībā pret tevi. Un līdz pavisam abstraktiem: dariet labo! Lemt, kas tāds labais ir un kā, īsti, viņu izdarīt, vajag katru reizi pašam cilvēkam. Ja gan meklēt morāliskās normās receptes uz visiem dzīves gadījumiem, tad riskē nonākt neērtā situācijā. Tāpēc morāles baušļi vairākumu nēsā apkopotais, pasaules uzskata raksturs. Tikai paraža reglamentē visas uzvedības detaļas. Kā tad ir kontrolējama morālisku likumu ieturēšana? Speciālu institūciju tikumīga līmeņa atbalstam nav. Šo funkciju ņem uz sevi sabiedrisks uzskats, kurš izveidojas gan ar ģimeni, gan masveida informācijas līdzekļiem, un vecmāmiņas uz tirgotavas pie piebrauktuves. Dažādas sabiedriskas grupas var uzrādīt būtiski atšķirīgas prasības morālei. Kā tad būt? Lūk un izrādās, ka personībai pašai ir jāizvēlas savējais ceļš. Nekāda ārēja kontrole nedarbojas. Sanāk, ka tikumīga personība pati galīgā kopsummā noteic, kā ir jārīkojas.
…
