Man bija ļoti grūti noteikt diagnozi, jo sākumā pieturējos pie tā, ka pamatā ir godīgums, taču nē, tas nevar būt. Godīgs cilvēks nestrādātu par paparaci, viņa principi neļautu izsekot un gaidīt slavenības, ielauzties viņu privātajās dzīvēs. Šis darbs nav paredzēts godīgam cilvēkam. Godīgs cilvēks nepelnītu, izmantojot citus cilvēkus. Lai arī Kārlis beigās izvēlētos nepublicēt bildes, tas neparādītu to, ka viņš ir godīgs. Godīgam ir jābūt visu dzīvi, vai vismaz jācenšas tādam būt. Šajā situācijā viņš, iespējams, izlemtu tā – par labu draugam, taču visos citos gadījumos viņš ir pildījis darba pienākumus un izlēmis būt negodīgs.
Otrā lieta, kuru saskatīju savā gadījumā ir sirdsapziņa, bet atkal šaubījos par tās klātesamību. Ja Kārlim būtu sirdsapziņa, viņš nespētu pildīt savu darbu. Viņa ikdiena ir saistīta ar cilvēku slēptu fotografēšanu, un galvenā motivācija tam, ir vajadzība pēc interesanta materiāla žurnālam un materiāla atlīdzība par to. Sirdsapziņa parāda, ciktāl labais, taisnīgums, pienākums ir ieaudzināts cilvēka apziņā, ciktāl tie ir skāruši jūtas, pārliecību, motivāciju, gribu, raksturu, pat zemapziņu. Iespējams, redzot fotogrāfijā savu draugu, Kārlis uz brīdi izjuta to, ka sirdsbalss cenšas ietekmēt viņa motivāciju, gribu, saistībā ar uzlikto darba pienākumu. …