Izmisusi māmiņa ar mazuli vēlā vakara stundā parkā uz soliņa iegrimusi smagās pārdomās, nespējot vairs pat raudāt, necerot mainīt savu dzīvi un baidoties atgriezties mājās... Vīrs, kura saprātu pilnībā pārņēmusi alkohola atkarība, padarot viņu nejūtīgu pret savu tuvāko pārdzīvojumiem, ciešanām un nepiepildītajiem sapņiem, kuri nu jau labu laiku galvenokārt saistās ar siltu dzīvokli un ēdienu, neaizsniedzamā attālumā atstājot lielos, skaistos sapņus par laimīgu ģimeni. Sieviete dodas mājās un vīram liek izvēlēties- ārstēties un sākt dzīvot normālu ģimenes dzīvi vai pretējā gadījumā viņa ar mazo ies dzīvot pie saviem vecākiem. Vīrs izvēlas alkoholu, ārstēšanos atstājot uz vēlāku laiku. Ģimenes šķiršanās iemesls- alkohols. Kā šis vīrietis var mainīt savu dzīvi, tikai vēloties to darīt, lai nepazaudētu savus tuvākos un sevi pašu? To esmu apskatījusi savā darbiņā.
Kā šī problēma atspoguļojas literatūrā.
„ Liepu laipā’’ ir atlasītas skaistākās latviešu tautas radītās dzīves padoma un apceres dziesmas. Daudzu paaudžu, daudzu mūžu dziedātas- gan nopūtu un sāpju, gan prieka dziesmas, kā jau tas piederas dzīvei, kura divējādi tek- „ tek kalnā, tek lejā.” Tautasdziesmās gaišākie domu cilvēki, kā, filozofs Platons spēj saredzēt to, ko tikai cilvēks spēj un bez kā tā pati divējāda dzīvīte būtu krietni smagāka, nabagāka un vairāk panīkusi, proti, skaistumu, sirsnību, jaukumu, svētumu, visu to, ko var tikai gara acīm saskatīt. …