LR Civillikumā ir reglamentēta civiltiesiskā atbildība personisku aizskārumu dēļ. Personiskā aizskāruma rezultātā personai var rasties kaitējums – ķermeniska un nemantiska (morāla) kaitējuma veidā. Sākotnēji LR Civillikumā netika reglamentēta atbildība par nodarīto morālo kaitējumu, taču 1992.gadā tika izdarīti grozījumi, kuru rezultātā tika paredzēta civiltiesiska atbildība par personai nodarīto morālo kaitējumu.
Šajā darbā sīkāk tiks apskatīts morālā kaitējuma veids. Civiltiesiskā atbildība par nodarīto morālo kaitējumu LR Civillikumā tiek reglamentēta salīdzinoši nesen, taču sabiedrība arvien biežāk sastopas ar prasībām par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Brīžiem sabiedrību šokē pieprasītās atlīdzības apmērs. Atšķirībā no ķermeniskā kaitējuma morālā kaitējuma sekas var arī nebūt acīmredzamas, taču tas nenozīmē, ka tādēļ personai nav nodarīts kaitējums un tai nepienākas materiāla kompensācija. Tādējādi jo grūtāk ir noteikt taisnīgu atlīdzības apmēru, kuru nosaka tikai tiesa.Iespējams, ka milzīgo pieprasīto atlīdzību apmērus ir ietekmējusi ārvalstu tiesu precedenti, taču lielākoties Latvijas presē tie parādās kā kuriozu notikumu pārstāsti “iz ārvalstu tiesu prakses”. Piemēram, Losandželosas iedzīvotājs Toms Peks no valsts iestādes tiesas ceļā piedzina USD 45000 par to, ka viņam nācās dabiskās vajadzības nokārtot savās biksēs, jo nodokļu ierēdnis bija piedraudējis viņam, ja viņš dosies meklēt tualeti, viņa dokumentu izskatīšana tikšot atlikta uz vēlāku laiku.1 …