Montserrata – kalnu masīvs Spānijas ziemeļos, Katalonijas sirdī, netālu no Barselonas. Montserrata ir neoficāls Katalonijas simbols. Šis savādās formas kalns ir Katalonijas svētākā vieta. Montserrata kataloniešu valodā nozīmē “izrobots kalns”.
Kalnos atrodas benediktiešu mūku klosteris. Līdz turienei no upes Llobregat ielejas var nokļūt, vairākas stundas ejot pa kalnu taku.
Šī vieta vienmēr ir pievilkusi tūristus, tāpēc 1892. gadā tika uzbūvēts funikulera trošu ceļš (gaisa tramvajs), kas veda uz klosteri. Apmeklētāji no Placa de laCreu var ar funikuleru nokļūt līdz Santa Cova un Svētā Jāņa (Sv. Džeroni) celli.
Abats Oliba pārvaldīja klostera celtniecību. Viņš bija sava laika slavens arhitekts un atstāja lielu iespaidu uz katoļu arhitektūru, ievedot tajā lombardu stilu. Daļējā viņa uzraudzībā tika celts arī Svētās Mišelas de Kuksas klosteris (St. Michelle de Cuxa).
Pašlaik šeit dzīvo ap 100 benediktiešu mūku.
Benediktiešu mūku izcelšanās.
Svētais Benedikts no Nursijas. Viņš ir dzimis aristokrātu ģimenē 480. gadā Umbrijas (Itālija) provincē. Ap 500. gadu viņš sāka dzīvot alā kādā vietā, kas kļuvusi zināma kā Sacro Speco, netālu no Subačio ezera. 529. gadā viņš nodibināja abatiju Monte Casino un sastādīja likumus, kas kļuva par pamatu benediktiešu mūkiem un arī citiem mūkiem. Benedikts kļuva par priekšteci viesiem rietumu mūku ordeņiem. Viņš tiek saukts par Rietumu mūku patriarhu.
Viņš ir benediktiešu mūku ordeņa patrons un, kopš 1964. gada, arī Eiropas patrons. Parasti viņš tiek attēlots kopā ar kraukli, kas aiznes no viņa prom saindētu maizi, ko viņam iedevuši dumpinieki, un saplēstu krūku, no kuras lien ārā čūska. …